Jelgavas tūristiem šovasar iespējams kājām aplūkot Jelgavu. Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras vadības teorijas studente Liene Vītola izstrādājusi maršrutus kājāmgājējiem.
Jelgavas tūristiem šovasar iespējams kājām aplūkot Jelgavu. Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras vadības teorijas studente Liene Vītola izstrādājusi maršrutus kājāmgājējiem. Apskates objektus komentēt Liene var četrās valodās – latviešu, krievu, vācu un angļu.
Taču, kaut arī ir informācija par to, ka tūristu skaits pilsētā audzis, meitene atzīst, ka to nav līdz šim izjutusi.
Vasaras sākumā studente izveidojusi divus maršrutus – “Jelgavas pieminekļi” un “Arhitektūras un Jelgavas vēsturiskā apbūve”.
Visgrūtāk esot nācies izstrādāt tekstu vācu valodā, bet pirmā tūristu grupa, ko vajadzējis vadīt, bijusi tieši vācu. Pie Lāčplēša pieminekļa vācieši uzdevuši jautājumu, vai tiešām Melnais Bruņinieks simbolizējot vāciešus, bet Lāčplēsis – krievus. Nācies paskaidrot, ka bruņinieks simbolizē ienaidnieku, bet lācis – spēku.
Viņa īsi pastāsta par izveidotajiem maršrutiem. Pirmais ekskursantiem piedāvā apmeklēt sešu populāru vēsturisku personu piemiņas vietas. Ekskursija sākas ar muzeju, kur arī ir pirmais vīrs, par ko īsi pastāsta Liene, – Ģederts Eliass, latviešu mākslas pamatlicējs. Tad tiek apskatīts pirmais Lāčplēša pieminekļa fragments, sniegts īss ieskats par tā likteni, tālāk ceļš ved pie Jāņa Čakstes. Ja ir vēlēšanās, var aplūkot arī mākslinieciski improvizētos krūšutēlus uz tilta – bruņinieku, pirmo cietokšņa cēlāju un Jelgavas pils cēlāju Bīronu. Tālāk ekskursanti tiek vesti pie Raiņa. “Vācieši, izdzirdot, ka mums Rainis ir tas pats, kas viņiem Gēte, ir pārsteigti,” atzīst Liene, jo Gēte ir pazīstams pasaulē, bet Rainis maz zināms. “Raiņa parkā īsi pastāstu par mūsu Dzejas dienām. Cenšos maz runāt par gadskaitļiem, informāciju atsvaidzinu ar saistošākiem faktiem. Pēc tam ceļš vijas uz Alunāna parku, ekskursiju noslēdzam stacijas parkā pie Lāčplēša, īsi pastāstot par eposu. Otrs maršruts ietver ēku apskati. Tas arī sākas pie muzeja – klasicisma stila celtnes ar bagātu vēsturi, tad – Trīsvienības baznīcas tornis. “Ir prieks, ka tas sāk arvien labāk izskatīties un varu pastāstīt par nākotnes perspektīvu šajā vietā izveidot skatu torni. Vāciešiem patīk, kad uzzina, ka šī baznīca kādreiz celta tieši vācu draudzes vajadzībām.” Tad dodamies uz Jelgavas pili. Lasītāji zinās, ka tur šodien izvietotas trīs LLU fakultātes, bet var nezināt, ka šajā ēkā uzturējies franču troņmantnieks vēlākais valdnieks Ludvigs.
Tad – trīs baznīcu apmeklējums. Annas baznīca nes Godharda Ketlera sievas Annas vārdu. Dievnams celts pārejas stilā, sajaucoties renesanses, gotikas un baroka stila elementiem. Vērienīgs ir arī Luteram par godu 1883. gadā stādītais ozols. Tālāk seko neogotikas stilā 1906. gadā celtā katoļu katedrāle, un ekskursiju noslēdz pareizticīgo katedrāles apmeklējums.
Iespējams, ka interese pagaidām nav liela tāpēc, ka šīs ekskursijas paredzētas kājām. Karstā laikā – grūti, aukstā un lietainā – nepatīkami, domā Liene.
