«Lai kā mēs domātu, ka skola ir stabila un ilglaicīga vērtība, tomēr daudzviet izglītības iestādes «vērtas ciet» un atkal «vērtas vaļā», bet Elejā jau 120 gadu nemainīgi ir sava skola, un tas nav maz,» spriež skolas direktore Sarmīte Balode.
«Lai kā mēs domātu, ka skola ir stabila un ilglaicīga vērtība, tomēr daudzviet izglītības iestādes «vērtas ciet» un atkal «vērtas vaļā», bet Elejā jau 120 gadu nemainīgi ir sava skola, un tas nav maz,» spriež skolas direktore Sarmīte Balode.
Vēstures fakti liecina, ka skolai bijušas piecas ēkas: dažkārt vienlaikus tā atradusies pat četros mazos namos. Skolēnu skaita ziņā uzplaukums bija vērojams septiņdesmito gadu beigās, kad uz kādu laiku tika likvidēta Lielplatones pamatskola – tolaik Elejā mācījās 800 audzēkņu. Brīžiem pie skolas stāvēja pat seši autobusi, kas pēc stundām bērnus izvadāja pa attālākajiem pagastiem. Autobuss kursēja arī uz Jonišķiem, kur nebija savas krievu plūsmas, tāpēc no turienes bērni brauca mācīties uz Eleju. Darbs tika organizēts divās maiņās – vecākās klases mācījās no rītiem, bet mazie uz skolu nāca pēcpusdienās. Tagad gan situācija krietni vien mainījusies – no Jonišķiem bērni vairs uz Eleju nebrauc, arī Lielplatonē skola ir atvērta, un krievu plūsmā audzēkņu skaits ar katru gadu sarūk. Direktore Sarmīte Balode stāsta, ka daudz krievu tautības ģimeņu no Elejas izceļojušas, bet citas savukārt izvēlas bērnus izglītot latviešu valodā. Vēl joprojām vēsturiski ir iegājies, ka tuvējo pagastu – Vilces un Sesavas – bērni labprāt grib izglītoties Elejā.
«Sava nozīme ir arī tam, ka mēs esam vidusskola, – vecākiem ir lielāka ticība, ka izglītības līmenis tajā ir augstāks. Mēs esam kā starta platforma – skolēns no tuvējā pagasta atnāk un līdz vidusskolai izglītojas šeit, bet tad labākie dodas uz Āgenskalna koledžu vai Spīdolas ģimnāziju, daļa, protams, paliek arī Elejā,» stāsta direktore.
Tomēr skolai nav bažas par nākotni, jo ik gadu mācības tajā uzsāk vairāk nekā 20 bērnu un arī vidusskolas klasēs audzēkņu skaits no 60 izaudzis līdz 90.
Kā jau daudzas izglītības iestādes, arī Elejas vidusskola dzīvo līdzi laikam. Patlaban tās audzēkņiem tiek piedāvāts padziļināti apgūt datorzinības, kā arī angļu valodu. Ir izveidota lieliska datorbāze – ar pašvaldības un LIIS programmas atbalstu iegādāti 20 datori, ir arī interneta pieslēgums.
S.Balode spriež, ka skolai ir jārada iespēja bērniem mācīties, bet, viņasprāt, skolēniem aktīvāk vajadzētu izmantot šo iespēju: «Ir jauki, ka audzēkņi vēlas apgūt ne tikai obligātos priekšmetus, bet arī iesaistīties ārpusklases darbā.»
Šo mācību gadu skolā ir izveidots savs radio, ko vada dīdžeji Dans Dišķavičs un Edgars Romankivs. Jauka mūzika skan starpbrīžos, un, ja nepieciešams, tiek vēstītas arī aktualitātes. Pagaidām gan aparatūra nav tik nevainojama, lai visu vajadzīgo informāciju audzēkņiem varētu pārraidīt pa radio, tāpēc vēl arvien notiek arī dažādas sanāksmes. Informatīvas funkcijas veic arī skolas avīze «Brīvais Kritiens», ko vada Linda Ošiņa un Veronika Dragūne. Nu jau iznākuši trīs numuri. Par pārējo sabiedrisko dzīvi aktīvi spriež Skolēnu dome – prezidente Sanita Saliņa – kopā ar ārpusklases organizatori. Rit arī konkurss par aktīvāko klasi – katra klase var iesaistīties sabiedriskās dzīves organizēšanā, un par katru veiksmīgo pasākumu tai tiek piešķirti punkti. Audzēkņi to uztver ļoti nopietni, tāpēc pēc stundām skolēniem nav jāgarlaikojas.
Pirms septiņiem gadiem, skolas direktorei stājoties amatā, bija grūtības sarīkot svētkus, jo darbojās tikai viens ansamblītis. Tagad situācija ir krasi mainījusies – ir vairāki ansambļi, deju kolektīvi – gan tautisko, gan ritma, gan sporta deju. Svētkos iestādi krāšņāku dara floristu pulciņa dalībnieki. Tāpēc nākotnē skola var raudzīties droši. Ja arī pēc administratīvās reformas dažviet izglītības iestādes tiks reorganizētas, Elejā tas droši vien nenotiks. Vēl pēc kāda laika uz 120 gadu jubileju varēs atskatīties kā uz jauku mirkli skolas vēsturē.
Vienīgais, ko skolas direktore S.Balode un viņas vietniece mācību un audzināšanas darbā Inese Meldere vēl savai skolai jubilejā, ir jauks laiks, kas ļautu visam ritēt tā, kā iecerēts.
Elejas skolas vēsture
1879. gadā dibināta Elejas pagasta pamatskola. Pirmais mācību gads uzsākts 1880./1881. gadā. Ēku uzcelšana pagastam izmaksā 12 tūkstošus rubļu.
1921. gadā skola pārveidota par sešklasīgo pamatskolu. Tajā ir 120 audzēkņu un trīs skolotāji.
1923. gadā notiek pirmais izlaidums – septiņi absolventi.
1944. gadā skolas ēka tiek izpostīta, un 1945. gadā ap 300 skolēnu mācības sāk Elejas parka skolā.
1951. gadā darbu sāk krievu plūsma no 1. līdz 4. klasei.
1954. gadā likti pamati Elejas vidusskolai.
1954. gadā skola nodēvēta novadnieka literatūrzinātnieka Roberta Pelšes vārdā.
1981. gadā notiek skolas simtās jubilejas svinības, par ko vēl joprojām atgādina jubilejas piemiņas akmens.
Patlaban skolā strādā 43 pedagogi, no kuriem 22 ir Elejas vidusskolas absolventi. Skolā mācās 550 audzēkņu.
Skolas 120 gadu jubilejai veltītais salidojums
26. maijā pulksten 15 sākas absolventu un darbinieku reģistrācija.
No pulksten 15 līdz 17 iecerēta viesošanās sākumskolas ēkā.
Pulksten 17 skolas pagalmā – salidojuma svinīga atklāšana.
Pulksten 19 – skolas biedru tikšanās pa klasēm.
Pulksten 20 – balle kopā ar grupu «Zemgaļi».
Pusnaktī skolas pagalmā – atmiņu ugunskurs.
