Pirms daudziem gadiem no grāmatas vāka labu rītu savai rūgtenajai dienai sacīja kādreizējā «padomijā» pazīstamas Pierīgas dižsaimniecības priekšsēdētājs.
Pirms daudziem gadiem no grāmatas vāka labu rītu savai rūgtenajai dienai sacīja kādreizējā “padomijā” pazīstamas Pierīgas dižsaimniecības priekšsēdētājs, kurš vēlāk paguva gan nomainīt šo posteni pret siltu vietu Sarkanā laukuma tuvumā, gan noliet pa krokodila asarai televīzijas kameru priekšā, gan populista kapacitātē uz brīdi atgriezties vietējā politiskajā lauciņā.
Kādā brīdī ne pārāk saldas dienas piemeklēja arī kādu saimniecisku Latvijas ekspremjeru un nu jau bijušo Saeimas spīkeru, kuram Indulis Emsis vārdā. No vienkārša, desmit tūkstošu “zaļo” aizdevuma “pa draugam” saņemšanas un pavisam nevainīgas ieceres iegādāties traktoru līdz naudas pazušanai viesmīļa kabatā un kriminālsodam par melošanu ar piecos tūkstošos latu mērāmu mīnusu savā makā – tāda, īsumā sakot, ir šī “mūsdienu realitātes teiksma”, par ko interesi izrādīja pat tiesībsargājošās institūcijas. Nepatiesu liecību sniegšana – tāda galu galā izvērtās kriminālnodarījuma būtība, kurā sākotnēji gan bija iekļauta arī iespējama kukuļa saņemšana.
Pēdējo mēnešu notikumi lielā mērā vērtējami kā masveidīgas pretrunu spēles publikas acu priekšā. Lai arī sods jau piespriests un “izpildīts”, vesela gūzma jautājumu palikuši neatbildēti. Pirmām kārtām par Emša motivāciju, kas noteikusi viņa lēmumus un izdarības, par ko ārvalstu prese varētu sarīkot veselu apsmiešanas kampaņu un gana plašā mērogā aktualizēt jautājumu, cik nopietni vispār uzskatāmi Latvijas politiķi. Spriediet paši kaut vai pēc dažiem galvenā šā stāsta grēkāža izteikumiem un tiem sekojošām darbībām!
Pēc tam, kad kļuva zināms par prokuratūras aizdomām, ka Emsis, būdams otrajā augstākajā amatā valstī, varētu būt nelikumīgi pieņēmis naudu, pats spīkers te pauda nesaprašanu par notiekošo, te bija gatavs atteikties no imunitātes un pakļaut sevi juridiskai ķidāšanai. Svārstīties kungam it kā lika vien neziņa, kurā pirkstā kost, jo sāpēs visi. Aizdomas pret parlamenta priekšsēdētāju met ēnu uz visu valsti, bet atkāpšanās un deputāta mandāta nolikšana tiks uztverta kā vainas atzīšana – ar aptuveni šādām frāzēm Emsis savulaik skaidroja svārstīšanos. Pēc loģikas izriet, ka tobrīd politiķis sevi par vainīgu neuzskatīja. Tagad, īsi pirms piespriestā naudassoda samaksāšanas, bijušais spīkers savu vainu atzinis un izdarīto nožēlojis! Bet kurā brīdī un kādēļ apņēmību cīnīties par sava vārda tīrību pēkšņi nomainījusi pretēja nostāja?
Apbrīnojama bija arī ekspolitiķa “raustīšanās” attiecībā uz savu formālo statusu. Vienā brīdī, kļuvis par prokuratūras intereses objektu, Emsis pārtrauca darbību ārpolitikā, lai vēlāk to atkal atjaunotu. Vai šim vīram uz brīdi būtu piemetusies personības dalīšanās komplektā ar ilūziju, ka aizdomās turēta amatpersona iekšpolitikas kontekstā kļūst “tīrāka” tikai tāpēc, ka atsakās no tikšanās ar citas valsts premjeru? Un par ko gan toreizējais spīkers domāja, apsverot iespēju no Saeimas prezidija pārcelties uz “ierindas deputāta” krēslu?
Ka nesmukumu izdosies apslēpt starp simts galvām, ja reiz to nevar izdarīt prezidijā? Nekādu kritiku neiztur arī Emša pēdējais skaidrojums par to, kādēļ tad viņš šādu nodarījumu – melus – pieļāvis, toties tas ļauj saprast atteikšanos no pārbaudes ar melu detektoru. Jāpieļauj, uztura speciālisti līdz ar aiziešanu no politikas kolorītajam ekspremjeram ieteiktu biežāk iekļaut ēdienkartē biezpienu, lai vismaz citā reizē līdzīgā situācijā atrunai nebūtu jāizmanto bērnišķīgā frāze, ka nav izdevies atcerēties summas lielumu, un tāpēc oficiālajās liecībās figurē “tikai” 6500 dolāru. Uz ko gan cerēja Emsis, izmantojot šādu atrunu? Uz atbrīvošanu no soda, pamatojoties uz īslaicīgu atmiņas zudumu?
Visticamāk, Emša kungs savu piebildi saistībā ar iespējamu atgriešanos politikā – “Nekad nesaki nekad!” – var aizmirst tikpat ātri kā nozagto dolāru daudzumu. Pašlaik ir zināms pamats domāt, ka sabiedrība beidzot sasniegusi to saprāta līmeni, lai nepieļautu, ka varas ešelonā atgriežas subjekti ar pārmērīgu sasmērējuma pakāpi. Toties nu būs papilnam brīva laika, lai, braucot traktorā vai buldozerā, sacerētu jaunas tīklu teorijas, leģendas par iztikas minimumu, lopiņiem un citas tikpat jaukas lietas.
