1917. gadu var atcerēties ne tikai saistībā ar pasauli kājām otrādi apvērsušo boļševiku revolūciju. Teju pirms deviņdesmit gadiem maijā Valkā tika dibināta Zemnieku savienība.
1917. gadu var atcerēties ne tikai saistībā ar pasauli kājām otrādi apvērsušo boļševiku revolūciju. Teju pirms deviņdesmit gadiem maijā Valkā tika dibināta Zemnieku savienība (ZS). Vēstures līkločos tai gājis visādi. Sākot ar 17 deputātiem 1. Saeimā un 18 9. Saeimā kopā ar Zaļo partiju. Starp citu, pa vidu bija arī “zemsaviešu” vadoņa Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsums, kad parlaments, maigi sakot, tika aizsūtīts atpūtā.
Varētu domāt, ka, deviņdesmit gadu jubilejas reizē sanākot uz kongresu Jelgavas pilī, LZS laiks svētku gavilēm. Drīzāk gan partijai būtu pamatīgi jāizvētī pieļautās kļūdas. Šis nebūtu īstais brīdis, kad demonstrēt solidaritāti ar Matīsa cietumā sēdošo pašu izvirzīto premjera kandidātu. Protams, naivi iedomāties, ka uz tribīnes kāps tie, ko varētu uzskatīt par tā saucamajiem Lemberga stipendiātiem. (Aizdomu ēna šajā ziņā krīt ne tikai uz “zaļajiem zemniekiem”.) Norobežoties no “Lemberga problēmas” arī būtu muļķība. Toties šodienas kongress ir īstā vieta, kur gana autoritatīvi partija var paust savu attieksmi pret notiekošo, ja tā tiešām nolēmusi šābrīža krustcelēs doties attīrīšanās virzienā. Atrunāšanās “kamēr nav notiesāts, nav vainīgs” kļuvusi tik bezmugurkaulaina, ka neko vairāk par sāju smīnu nevar izraisīt.
Pretējā gadījumā, zinot, ka jau netālā nākotnē iespējamas pamatīgas pārmaiņas “Jaunā laika” vadībā un orientācijā, LZS un viņa partnerus no Zaļās partijas var sagaidīt nepatīkami pārsteigumi valdības koalīcijā. Jo īpaši, kad notikusi spēku pārgrupēšanās daža laba Ventspils uzņēmuma vadībā. Tur varas grožus pārņēmuši tieši “jaunlaicēnu” simpatizētāji. Protams, tas vēl nenozīmē Ventspils mēra ietekmes pilnīgu zudumu, tomēr uz zināmām konsekvencēm vedina domāt. Tā ka var teikt, ka šodienas LZS kongresa gars lielā mērā noteiks partijas tuvākā laika nākotni.
