Sīkumi, kuriem ikdienā netiek pievērsta uzmanība, var veidoties par nopietnu risku veselībai.
Sīkumi, kuriem ikdienā netiek pievērsta uzmanība, var veidoties par nopietnu risku veselībai. Šoruden Valsts darba inspekcija (VDI) kampaņu “Drošas darbavietas iniciatīva” veltīja dažādu veidu pārslodzēm un ērtas darba vietas nepieciešamībai.
Labumu novērtē pamēģinot
Daudzi dienu pavada pie datora, taču par darba vietas iekārtojumu nereti iedomājas tikai tad, kad sāk sāpēt pleci vai galva – “uzdod” kakla, roku, plecu locītavas.
“Kad izdomāja pirmo datorpeli, ērtības nebija aktuālākais. Tagad vairāk tiek domāts par formu, lai cilvēks saudzētu locītavas un neiedzīvotos kādā arodslimībā,” skaidro SIA ” Hitex” menedžere Ineta Līdace, iepazīstinot ar jaunākās paaudzes – vertikālo – “peli”. Viens variants līdzinās “džoistikam”, kur kreiso un labo taustiņu pārslēdz ar īkšķi – uz vienu vai otru pusi ar minimālu piepūli. Otrs variants atgādina sāniski apgāztu tradicionālo “peli”. Pamatojums vienkāršs – brīvi, bez sasprindzinājuma noliekot roku uz galda, plaukstas dabiskais stāvoklis pret galda virsmu ir perpendikulārs.
Šoruden vairākos semināros VDI iepazīstināja arī ar ergonomiski izveidotu darba vietu, ļāva salīdzināt izjūtas vienu un to pašu darbu veicot pareizi vai nepareizi aprīkotā vidē. “Kamēr cilvēks nav pamēģinājis, nereti ir grūti iztēloties, ka var darīt arī citādi, nekā viņš ieradis,” pamato VDI sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks. Pareizi aprīkota darba vieta ne tikai palīdz produktīvāk strādāt, bet arī jaunam darbiniekam ir vieglāk sākt pildīt pienākumus veselībai draudzīgākā veidā.
Ergoterapijas nozīme palielinās
Ergoterapija ir viena no rehabilitācijas nozarēm, kuras pārziņā ir gan ķermeņa, gan dvēseles kaites. Ergoterapeita atzinums un ieteikumi nepieciešami, ja darba vietu pielāgo invalīda vajadzībām. Šā speciālista darbības jomas var būt gan pediatrija un geriatrija, gan pacientu rehabilitācija pēc insulta vai depresijas. Latvijā ergoterapeitus – ārstnieciskās personas ar augstāko medicīnisko izglītību – sagatavo Paula Stradiņa universitāte.
Ir ergoterapeiti, kuri atbild par vides, kādas nodarbes pielāgošanu cilvēka iespējām, liela loma ergo jeb darba terapijai ir arī psihiskās veselības atgūšanā un uzturēšanā. Piemēram, adīšana, izšūšana, vitrāžu veidošana nomierina. Darba terapiju parasti izmanto, lai aizņemtu domas, trenētu koncentrēšanos, pilnveidotu radošo potenciālu un attīstītu sociālos kontaktus. Līdz noteiktai robežai ikviena cilvēka darbs kalpo arī terapeitiskiem mērķiem, taču pārslodzes vai paaugstināta riska apstākļos tas var nodarīt pāri.
Draudi slēpjas visapkārt
Kakla un augšdelmu slimības veicina gan tieši, gan netieši faktori. To attīstību provocē, piemēram, statisks darbs vienā pozā vai ar paceltām rokām, atkārtota to cilāšana vai galvas griešana uz vienu vai otru pusi. Saslimšanas risku paaugstina arī neatbilstoši izkārtota darba vieta, kur jāstrādā neērtā pozā, ir nepietiekams vai pārmērīgi spilgts apgaismojums, augsts trokšņa līmenis, kas liek saspringt. Savukārt nogurumu un psihoemocionālo slodzi veicina arī pārāk aukstas vai karstas darba telpas.
Darba apstākļu un risku pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var rasties jau dažus mēnešus pēc tam, kad cilvēks sācis strādāt ar datoru. Savukārt nopietnas kaites, to skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Gados jauniem strādājošajiem, kuriem nav nostiprināta muguras muskulatūra, nepareizi kustoties, sāpes mugurā jūtamas jau pusgadu pēc tam, kad cilvēks sācis darbu. Celtniecībā nodarbinātajiem pietiek pat ar vienu nepareizu kustību, ceļot smagumu pagriezienā, lai rastos diska trūce, kas ir jāoperē. Darba nespēja šajā gadījumā ilgst pat vairāk nekā gadu.
***
Praktisku rokasgrāmatu darba vides risku, to skaitā stresa, novērtēšanai un citus informatīvos materiālus ikviens var saņemt Valsts darba inspekcijā un tās reģionālajās struktūrvienībās. Iepazīties ar tiem elektroniski iespējams inspekcijas mājas lapā www.vdi.gov.lv/ddi2007 vai http://hwi.osha.europa.eu.
***
Uzziņai
– 65 procentiem nodarbināto pēdējos divos gados konstatētas fiziskās pārslodzes izraisītās arodslimības, kas ir par 55 procentiem vairāk nekā pirms 10 gadiem.
– 90 procenti cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības traucējumiem, kā arī sirgst ar darbu saistītām kakla un augšējo ekstremitāšu slimībām. Īpaši neaizsargāti ir strādājošie mazos un vidējos uzņēmumos, kur darba drošībai un veselības aizsardzībai netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
