«Uzturēšanās atļaujai diviem īpašniekiem. Pārdod abas puses no ilgtermiņā izīrētām komerctelpām ar pastāvīgiem īrniekiem. Kadastrālā vērtība katrai pusei no īpašuma 13 500 latu, cena 50 000 latu, ienākumi no īres maksas 150 latu mēnesī,» šā un vēl vairāku sludinājumu licēji Latvijā populārā sludinājumu portālā neslēpti aicina ārvalstniekus iegādāties dzīvokļus Ozolniekos, bonusā solot arī ātru dokumentu noformēšanu uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Ozolnieku iedzīvotāji allaž sevi uzskatījuši par priviliģētiem, jo pašvaldības ieņēmumi ļāvuši ilgus gadus dzīvot bez kredītiem, Rīgas un Jelgavas tuvums un sakārtota infrastruktūra ļāvusi izmantot dažādus labumus. Vēl vakar «Ziņu» portālā zz.lv kāds aizvainotais iedzīvotājs norādīja, ka Ozolnieki nav nekāds ciems. Tie ir Ozolnieki!
Nu apmēram gadu ciemats visas valsts redzeslokā nonācis arī iebraucēju skaita palielināšanās dēļ – līdz ar gleznainajām Cēsīm un lielo Rīgu ciemats ārzemniekus pievilina ar iespēju nopirkt īpašumu apmaiņā pret uzturēšanās atļauju. Bet īpašumu, kā savlaicīgi norāda īpašumu tirgotāji, var izīrēt pašiem ērtā ciemata iedzīvotājiem.
Nu līdz gada beigām kāds uzņēmējs no Ķīnas sola kā konstruktoru no paneļiem salikt māju. Laikā, kad piepilsētā Lietuvas šosejā tukšiem logiem uz garāmbraucējiem lūkojas pirmskrīzes laikā saceltās savrupmājas un lepnajā namā Iecavas krastā vēl var dabūt septiņus desmitus tūkstošu latu vērtos dzīvokļus, divu māju celšana nepievilcīgajā apkārtnē šķiet neprāts. Ja vien padomā nav kāda veikli izdomāta shēma par dzīvokļu, par kuru izsmalcinātību vēl spriest par agru, pārdošanu savējiem. Jo naudu par pārdoto īpašumu var sadalīt tā, lai abas puses apmierinātas. Un kur nu vēl nākotnes eiro par telpu izīrēšanu, jo Ozolnieku gaisu paliks elpot vien tie paši vietējie, bet uzturēšanās atļauju saņēmējus varēs satikt Šengenas zonas plašumos. ◆
