Noslēdzot reģionu apmeklējumu, īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks piektdien apmeklēja pašvaldības, uzņēmējus un citus projektu realizētājus, kā arī informācijas centrus Bauskas un Jelgavas pusē.
Noslēdzot reģionu apmeklējumu, īpašu uzdevumu ministrs ES līdzekļu apguves lietās Normunds Broks piektdien apmeklēja pašvaldības, uzņēmējus un citus projektu realizētājus, kā arī informācijas centrus Bauskas un Jelgavas pusē. Viņš interesentiem stāstīja par nākamo ES plānošanas periodu, bet konkrēti nenosauca, kad līdzekļu apguve varētu sākties.
Jelgavā N.Broks iepazinās ar ES struktūrfondu Zemgales Reģionālo informācijas centru. Pirmajā darbības gadā tas izrādījies visvairāk atpazīstamais Latvijā, liecina firmas SKDS pētījuma rezultāti. Centrā apkopotā informācija atklāj, ka kopš ES struktūrfondu ieviešanas sākuma 2004. gadā Zemgales plānošanas reģionā dažāda veida projektu konkursiem iesniegti 544 pieteikumi. 280 projektu guvuši finansiālu atbalstu. Visvairāk piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu – vairāk nekā 7,978 miljoni latu, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību, bet uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībai – vairāk nekā 6,882 miljoni latu. Savukārt ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu reģionā cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšanā ieviesti projekti vairāk nekā 5,7 miljonu latu apmērā.
Ar jaunizveidotā Informācijas centra gādību, kā stāsta Zemgales attīstības aģentūras speciālists Juris Kālis, reģionā pirmā gada laikā noorganizēts 15 semināru, klātienē gandrīz 150 cilvēkiem sniegtas konsultācijas projektu izstrādē, sagatavotas un elektroniski izplatītas 12 informācijas lapu, izveidota mājas lapa internetā, kurā jau fiksēts ap 4700 apmeklējumu. Tur skatāma interaktīva reģiona karte, kas atspoguļo projektu ieviešanas dinamiku Zemgalē. Nesen tam izveidots jauns informatīvais buklets par struktūrfondiem.
Ministrs piekrīt, ka informācijas centri aizvien vairāk iekļausies mūsu ikdienā, vienīgi struktūrfondu jomā pašlaik valda zināms klusums. Nākamā plānošanas perioda līdzekļu saņemšanai projektus varēs sākt pieteikt šā gada beigās. Visātrāk pieteikumus varēs iesniegt lauksaimnieki, iespējams, jau rudenī. Bet būs arī institūcijas, kas tos sāks pieņemt tikai nākamgad, pagaidām N.Broks atturējās no konkrētas informācijas.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) Zemgalē ir līderis, īstenojot ar izglītību un zinātni saistītus projektus. To izstrādē un ieviešanā iesaistījušās gandrīz visas deviņas fakultātes, taču visaktīvākās bijušas inženiertehniskās – Pārtikas tehnoloģijas, Tehniskā un Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Ar ERAF līdzfinansējumu izveidota Iepakojuma materiālu īpašību izpētes, Dabas vielu ķīmijas, Datorizētās mērīšanas, Alternatīvo degvielu izpētes un citas laboratorijas.
Ministrs tikās ar universitātes vadību, fakultāšu dekāniem un vadošajiem profesoriem, lai runātu par ES struktūrfondu efektīvu izmantošanu turpmākajos gados, kā arī iepazinās ar Projektu daļas un Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra veikumu. LLU pārstāvji uzsvēra, ka augstskolās nepieciešams paplašināt stipendiātu loku. Sākotnēji tās bija pieejamas doktorantiem bioloģijas un inženierzinātņu nozarēs. Tagad loks tiks paplašināts. Maģistrantiem stipendijas nav paredzētas, taču bez šā līmeņa nebūs arī doktorantu. Iepazīstoties ar LLU zinātnes un tehnoloģiju perspektīvā parka “Valdeka” ēku kompleksu un teritoriju, N.Broks to novērtēja kā perspektīvu un solīja savu atbalstu ieceres realizācijai.
Pirms Jelgavas ministrs apmeklēja Iecavas novada Domi, kur pārrunāja līdzšinējo pieredzi dažādu ES struktūrfondu atbalstītu projektu ieviešanā un ieceres jaunajā programmēšanas periodā. N.Broks viesojās arī SIA “Iecavnieks”, kas ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem reģionā un nodarbojas ar augkopību, graudu un rapšu pirmapstrādi, uzglabāšanu, eļļas ražošanu un realizāciju, kā arī ar blakusproduktu izgatavošanu lopbarībai. Pateicoties piesaistītajai ES naudai, uzņēmums spējis ieviest jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus, nodrošināt produkcijas kvalitāti, kas savukārt veicina realizācijas tirgus paplašināšanu.
“Iecavniekā” un citviet ministram nācās uzklausīt arī kritiskas iebildes. Uzņēmējus neapmierina lielā birokrātija ES struktūrfondu projektu sagatavošanas, iesniegšanas un īstenošanas laikā, kā arī atskaišu periodā. Dažkārt pat pieredzējušiem projektu speciālistiem grūti izprast prasību nianses. Nav pieņemami arī to ilgie izskatīšanas termiņi līdz finansējuma līguma noslēgšanai. Šajā laikā būtiski palielinājušās cenas un līdz ar to arī projekta realizācijas izmaksas, kas sagādā papildu grūtības. Arī prasība izvēlēties lētāko iepirkumu dažkārt attaisnojas. Jo ne vienmēr tas izrādās labākais, sevišķi, ja ir runa par tehnoloģiskajiem risinājumiem un iekārtām. Uzņēmēji uzsver, ka ražotāju projektos vajadzētu ņemt vērā un atbalstīt jauno iekārtu servisa un apkopes izmaksas.
“Iecavniekā” pārrunāja arī biodegvielas ražošanas problēmas. Uzņēmums sadarbībā ar LLU Tehniskās fakultātes Alternatīvo degvielu izpētes laboratoriju visu nodrošinājis, lai sāktu šīs produkcijas ražošanu. Tā kā tirgus situācija tai nav labvēlīga, uzņēmums izgatavo tikai rapša eļļu un neriskē tērēt līdzekļus, lai ievērotu uz akcīzes precēm attiecinātās prasības. Turpmākais atkarīgs no labvēlīgām nosacījumu izmaiņām. Uzņēmumā piekrita ministra ieteikumam, ka ražotnēs varētu izveidot laboratoriju telpas, kur atvēlēt vietu zinātnieku pētījumiem, lai viņi veidotu ciešāku saikni ar praksi.
