Kaut arī Stokholmas galotņu apspriedē neviena paplašināšanās jautājuma darba kārtībā nebija, tomēr Vācijas un Austrijas delegācijas saņēma atbalstu septiņu gadu ilga perioda noteikšanai kandidātvalstu darba meklētājiem.
Kaut arī Stokholmas galotņu apspriedē neviena paplašināšanās jautājuma darba kārtībā nebija, tomēr Vācijas un Austrijas delegācijas saņēma atbalstu septiņu gadu ilga perioda noteikšanai kandidātvalstu darba meklētājiem.
Vācija un Austrija kā pašreizējās savienības robežvalstis ir nobažījušās par iespējamo nekontrolētu darbaspēka pieplūdumu no Austrumeiropas tūliņ pēc jauno kandidātvalstu iestāšanās ES. Vācija ir veikusi aprēķinus par gaidāmajiem draudiem savam darba tirgum un prasa noteikt brīvas pārvietošanās ierobežojumus Austrumeiropas strādniekiem uz septiņiem gadiem pēc to iestāšanās.
Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un Austrijas kanclers Volfgangs Šisels saviem kolēģiem Stokholmas apspriedes kuluāros pieteikuši, ka viņi paplašināšanos atbalstīs tikai tad, ja būs šāds pārejas periods. Diagrammā redzami divi scenāriji, kuros paredzēts imigrantu pieplūdums pēc paplašināšanās, ja netiks noteikts pārejas periods. (Atšķirības starp tiem nosaka starpība starp ienākumu līmeni Vācijā un tās kaimiņvalstīs.) 15 gados pēc paplašināšanās ieceļotāju skaits varētu sasniegt 3,3 – 4,1 miljonu.
Eiropas Komisijas pētījumi neapstiprina tik milzīgu migrācijas plūsmu uz Rietumiem, no kā baidās vāciski runājošās zemes. Pašlaik ES valstīs esot 850 tūkstoši austrumeiropiešu, bet turpmāk to pieplūdums gadā varētu būt 330 tūkstoši jeb tikai procents no iedzīvotāju skaita. Tāpēc EK iezīmējusi piecas dažādas iespējas šā jautājuma risināšanā, ieskaitot atsevišķu pieeju katrai kandidātvalstij.
Lielbritānija un Nīderlande iebilst pārejas periodam, jo to ekonomika ir atkarīga no papildu darbarokām. Spānija un Portugāle jau tika pakļauta šādam septiņu gadu pārejas periodam tūliņ pēc to iestāšanās ES 1986. gadā, bet arī tās noraida ierobežojumus kā pārāk ilgus.
Vācijas kanclers Stokholmā guva plašu atbalstu savai idejai, arī no Eiropas Komisijas. «Radās iespaids, ka manu pārejas periodu modeli pamatā pieņēma,» viņš samita otrajā dienā izteicās reportieriem. Eiropas Komisija publiski ir aizstāvējusi vienādas tiesības visām dalībvalstīm, bet neoficiāli norādīja, ka dalībvalstis ir noraidījušas gan tūlītēju pārvietošanās brīvību, gan kvotas un ka EK spiesta rēķināties ar to pozīciju. Tāpēc tā 11. aprīlī gatavojas dalībvalstīm oficiāli ierosināt noteikt piecu gadu pārejas periodu.
Poļi un čehi uzsver, ka veidošoties ES «otrās šķiras» pilsoņi un ka pašai Vācijai trūks informācijas tehnoloģiju speciālistu. Prezidējošās Zviedrijas premjerministrs Jērāns Pērsons ES vārdā centās mīkstināt vācu kategorismu, sakot, ka tas esot elastīgs priekšlikums un varot mainīties atkarībā no apstākļiem. Turklāt viņš austrumeiropiešiem atgādināja, ka pieprasījums pēc viskvalificētākajiem speciālistiem draud ar kandidātvalstu smadzeņu aizplūšanu uz Rietumiem.
Oficiāli paplašināšanās jautājums Stokholmā netika skarts, jo tam būs veltīta Gēteborgas apspriede jūnijā. Tad arī Zviedrijas valdība gatavojas paziņot kopējo ES nostāju darbaspēka pārvietošanās jautājumā.
