Pasaules Tirdzniecības organizācijas mērķis ir panākt eksporta subsīdiju atcelšanu. ASV preteksportsubsīdiju kampaņa galvenokārt ir vērsta pret Eiropas Savienību, kas piešķir 80 procentu no visas pasaules eksporta subsīdijām.
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) mērķis ir panākt eksporta subsīdiju atcelšanu. ASV preteksportsubsīdiju kampaņa galvenokārt ir vērsta pret Eiropas Savienību, kas piešķir 80 procentu no visas pasaules eksporta subsīdijām. Patiesībā abi ekonomiskie bloki cīnās par viena palīdzības veida likvidēšanu, bet tikmēr arvien lielāku palīdzību plāno produkcijas atbalsta maksājumiem.
Eiropas Savienība piekāpjas uzbrūkot
ES piekristu samazināt eksporta subsīdijas ar nosacījumu, ka visas atbalsta formas tiks iekļautas Ženēvas sarunās. Daudzpusējās lauksaimniecības sarunās, kas PTO ietvaros sākās šā gada martā, ES sākusi realizēt savas stratēģijas uzbrūkošo fāzi, pievēršoties eksporta atbalsta instrumentiem, ko izmanto dedzīgākās eksporta subsīdiju samazināšanas aizstāves – ASV, Kanāda, Austrālija un Jaunzēlande.
29. septembrī PTO Lauksaimniecības komitejas speciālajā sesijā ES iesniedza pozīcijas dokumentu, kurā tā kritizē ASV eksporta kredītus, nelikumīgās pārtikas subsīdijas (ko ASV izmanto, lai atbrīvotos no liekajiem ražojumiem un iekarotu jaunu tirgu).
Šāda prakse izkropļo tirdzniecību tāpat kā Eiropas eksporta subsīdijas. Ja tiks ievērota vienlīdzīga pieeja, ES ir gatava samazināt eksporta subsīdijas.
Bieži tiek apgalvots, ka ES izmanto visvairāk (80 procentu) eksporta subsīdiju. Amatpersonas Briselē apgalvo, ka tā nav patiesība, un atsaucas uz citām eksporta atbalsta formām, kuras aizvien vairāk izmanto tās valstis, kas apsūdz ES negodīgā tirdzniecībā.
ASV izmanto pārpalikušo pārtiku palīdzībai
Kā teikts Eiropas Komisijas pozīcijas dokumentā, «citi instrumenti ir pakļauti mazāk stingriem nosacījumiem un mazākam caurspīdīgumam, lai gan tie ievērojami ietekmē tirdzniecību». Subsīdijas, ko ES izmanto eksporta atbalstam, ir ierobežotas un jau kļūst mazākas. Tās ļauj firmām reaģēt uz cenu izmaiņām, neietekmējot iekšējās atbalsta cenas.
Cita metode, ko izmanto ASV, ir palīdzība vai aizņēmumi, kas ļauj iekšējām cenām sekot līdzi pasaules cenām un nodrošina palīdzību ražotājiem. PTO neatzīst eksporta kredītus, kas tiek izsniegti ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā parastie. Centieni tos ierobežot ASV pretspara dēļ nav devuši rezultātus. Tomēr ES gribētu atsākt diskusiju PTO ietvaros, jo šādiem «kredītiem var būt tāds pats iespaids kā agresīvām subsīdijām» – tie izkropļo konkurenci.
Eiropai nepieņemama ir arī ASV pārtikas palīdzība, ko tā izmanto, lai atbrīvotos no pārpalikuma un iekarotu tirgu, nevis tiešām palīdzētu ārkārtējās situācijās. Atsevišķu valstu sniegtajai pārtikas palīdzībai ir tendence samazināties, kad ceļas cenas pasaules tirgū, un palielināties, kad cenas samazinās (un kad nabadzīgākajai cilvēces daļai pārtika ir vispieejamākā). ES parasti neizmanto uzkrājumus pārtikas palīdzības sniegšanai, uzskatot, ka šai palīdzībai jābūt dāvinājumam.
Eiropieši baidās, ka ar pašreizējiem starptautiskajiem nosacījumiem nepietiks, lai izvairītos no krāpšanas, izmantojot pārtikas palīdzību netiešai subsidēšanai vai eksporta veicināšanai. Eiropas Komisija atzīmē, ka šī prakse ir ļoti strauji augusi pēdējos gados, galvenokārt ASV, kur tikai graudaugiem vien tā sasniedz deviņus miljonus tonnu.
Tāpēc Eiropas Komisija uzskata, ka stingrāk jādefinē pārtikas palīdzības jēdziens. Tai jāatbilst saņēmēja vajadzībām, ir jābūt oficiālam pieprasījumam pēc tās, un tā jāsadala uzmanīgi, rēķinoties ar iespējamām sekām.
Piemaksas eksportam samazinās
12. oktobrī ES komisārs lauksaimniecības jautājumos Francs Fišlers pirmo reizi piedalījās valstu sanāksmē, kas cīnās par tirdzniecības liberalizāciju lauksaimniecības precēm pasaules mērogā, protestējot pret ES kopējo lauksaimniecības politiku. Arī Kanāda, Austrālija, Brazīlija, Taizeme, Dienvidāfrika un citas pieprasa atcelt eksporta subsīdijas.
F.Fišlers, aizstāvot savu pozīciju, uzsvēra, ka lauksaimniecība veido lauku vidi un, lai gan arī tā ir daļa no valsts ekonomikas, tā spēlē īpašu lomu nacionālās identitātes veidošanā. Visu kopējās interesēs ir vides uzlabošana, bioloģiskā dažādība, dzīvotspējīga lauku ekonomika.
Aizstāvot šo nekomerciālo pieeju lauksaimniecībai, F.Fišlers vienlaikus atbalstījis ceļu uz lauksaimnieciskā tirgus liberalizāciju. Viņš skaidroja, ka kopš 1992. gada lauksaimniecības politika ir ievērojami mainījusies. Eiropas cenas kļuvušas tuvākas pasaules tirdzniecības cenām, un produkcijas apjoms lielā mērā ir ietekmēts ar tiešo palīdzību. Šī prakse ir pilnīgi atklāta, un apjomi tiek samazināti. Turpinot plānotās reformas, tirgus atbalsta līdzekļi, kas 1991. gadā veidoja 91 procentu no kopējā atbalsta lauksaimniecībai, 2006. gadā būs 21 procents.
ES eksporta atmaksājumu apjoms iekļaujas Urugvajas raundā noteiktajās robežās – 1998. gadā 5,34 miljardi eiro, kas ir tālu no vispārējiem griestiem 9,17 miljardiem eiro. Tas skar tikai 9,45 procentus no kopējā lauksaimniecības eksporta. Eksporta atmaksas tagad veido tikai 9 procentus.
ES ir gatava piekāpties vēl tālāk, bet tikai tad, ja līgumā tiek iekļauti visi eksporta subsīdiju veidi.
