Kad pērnajā maijā un jūnijā saņēmu nenormālus rēķinus par karsto ūdeni, sāku meklēt iespēju uzstādīt dzīvoklī ūdens skaitītājus.
Kad pērnajā maijā un jūnijā saņēmu nenormālus rēķinus par karsto ūdeni, sāku meklēt iespēju uzstādīt dzīvoklī ūdens skaitītājus. Zinoši cilvēki no Siltumtīkliem uzticēja man piecus telefonu numurus, pa kuriem vienu pratēju izdevās sarunāt, vienojoties arī par cenu. Protams, kad skaitītāji bija uzstādīti, cenu meistars nosauca daudz lielāku summu. Tā apmulsu, ka nepaprasīju ne kvīti, ne garantiju.
Izrādījās, ka tāpat klājies arī citiem īrniekiem. «Augsti sertificētie speciālisti» parasti tā rīkojas: uzstāda īrnieku sarūpētos vai līdzatnestos skaitītājus, bet cena – no Ls 16 līdz Ls 23.
Man nu ir radies priekšstats, ka pilsētā zeļ kāds individuālais rūpals. Nedomāju, ka «speciālists», kurš man nedeva ne kvīti, ne arī garantijas, maksā nodokļus. Taču naudiņu ievāc – uz mūsu, naivo pasūtītāju rēķina.
Šķiet, ka abi pašvaldības uzņēmumi – siltumtīkli un ūdensvads – viņus netieši atbalsta, jo, kad atnāca uzstādītos skaitītājus noplombēt, sacīja: «Es viņu pazīstu!»
