Alla Ozola, Vilces pamatskolas direktores vietniece ārpusstundu audzināšanas darbā.
Skolā esam atjaunojuši tradīciju – katra nedēļa sākas ar dežūrlīniju, kad izrunājam un izanalizējam, kas labs vai slikts noticis aizvadītajā nedēļā, kā arī apspriežam, kas gaidāms tuvākajās dienās. Otrdien piedalījāmies akcijā «Skolu vienības uguns», kurā tika atbalstītas lauku skolas, lai tās nelikvidētu. Mācību iestādes pagalmā kūrām ugunskuru, visi sadevāmies rokās, dziedājām valsts himnu. Bija ļoti jauks brīdis.Runājot par lauku skolu slēgšanu, manuprāt, tas nav pareizi. Šīs mācību iestādes tomēr atrodas vairāku kilometru attālumā no pilsētas. Atzīstu, ka strīdīgs jautājums ir par skolām, kur ļoti maz bērnu, piemēram, Dobeles pagasta Īlē – 25. Tomēr uzskatu, ka pamatskolu līdz 6. klasei vajadzētu saglabāt. Kas tas par pagastu, kurā nav savas mācību iestādes? Vilces pamatskolā ir diezgan laba situācija, jo patlaban tur mācās 109 bērni, kā arī piecus un sešus gadus vecie pirmsskolēni un bērndārznieki, kopā – aptuveni 150. Esam arī uzrādījuši labus rezultātus mācību olimpiādēs. Sliktākā situācijā ir skolas, kurās ir tikai 50 bērnu.Šajās dienās aizritēja valodu nedēļa. Šogad gribējās kaut ko mazliet pamainīt, lai tā atšķirtos no citiem gadiem. Iesaistīt nevis tikai divus cilvēkus, kas pārstāvētu savu klasi, bet vairāk. Tāpēc vakar darbojās radošās darbnīcas, kur katra priekšmeta skolotāji bija sagatavojuši dažādus atraktīvus uzdevumus saistībā ar savu priekšmetu, izmantojot valodu. Piemēram, ģeogrāfijā vajadzēja sakārtot ģeogrāfiskos jēdzienus alfabētiskā secībā, savukārt matemātikā – pareizi uzrakstīt skaitļa vārdus. Audzēkņi apmeklēja dažādas darbnīcas, kur par katru izpildīto uzdevumus saņēma žetonus.Paskatoties uz Latvijas notikumiem, jāpiemin, ka šonedēļ tika apstiprināta jaunā valdība. Domāju, to gaida ļoti grūts darbs, jo pagaidām šai situācijai valstī redzami tikai pumpuriņi. Puķītes un ziediņi būs pēc tam. Arī skolā vērojams, kā tā ietekmē bērnus. Var manīt, kuriem skolēniem vecāki strādā, bet kuriem naudiņas nav. Viņiem ir psiholoģiski grūti un diemžēl būs vēl grūtāk.Tomēr skolā noskaņojums ir labs, esam enerģijas un apņēmības pilni strādāt un nepārtraukt iesākto. Mēs dzīvosim – apmeklēsim teātrus un pasākumus. Nenokārsim galvas, neraudāsim un nežēlosimies, jo vieglāk no tā nekļūs.Savukārt šajās brīvdienās plānots dzīvot pa mājām, turpināt iesākto remontiņu, bet nākamajās gan ar dažiem kolēģiem dosimies uz grupas «Romeo» piecu gadu jubilejas koncertu.