Esam ļoti izmisuši, vai tiešām bez laika būs jāmirst un jāmokās sāpēs.
Esam ļoti izmisuši, vai tiešām bez laika būs jāmirst un jāmokās sāpēs. Vairs nevarēs brīvi nopirkt aptiekās bez ārsta receptes nevienas zāles, pat analgīnu, citramonu, kas visu laiku bija bez receptes, tāpat kuņģa, sirds pilienus un citus. Vai tad vienmēr var ārstu sameklēt? Ko iesāksim mēs, vecie cilvēki, un tie, kas strādā. Sāp galva vai zobs, iedzer kādu pretsāpju tabletīti, un pāriet. Tāpat, ja jūt sirdī «švakumu», iedzer korvalolu vai Zeļeņina pilienus. Bet ko tagad, ja tos vairs nedabūs? Vēl laucinieki, veci cilvēki, invalīdi, kuriem vienmēr nepieciešams kādu zāli mājās turēt. Pie ģimenes ārstiem būs lielas rindas, cilvēkam grūti nostāvēt, jāmaksā 50 santīmu, un, ja vēl jābrauc ar autobusu, kur nabaga cilvēks lai to naudu ņem. Ne jau ārsti vienmēr gribēs pieņemt vecos ļaudis. Vēl var gadīties tā, ka cilvēks ar grūtībām aizgājis pie ārsta, bet pieņemšana beigusies, tad atliek nākt atpakaļ mājās ar visām sāpēm, jo uz aptieku vairs nav ko iet, tur būs aizliegts izsniegt zāles.
