Lelde Lapše, kurai vakar bija vārda svētki, ir LLU Ekonomikas fakultātes 4. kursa studente.
Lelde Lapše, kurai vakar bija vārda svētki, ir LLU Ekonomikas fakultātes 4. kursa studente. Brīvajā laikā viņa spēlē volejbolu, uzsper arī pa futbola bumbu un savureiz iemēģina kādu ekstrēmāku sporta veidu. Lelde ir arī LLU Studentu pašpārvaldes sporta virziena vadītāja, reizēm uzdzied, paspēlē klavieres un izsakās dzejnieku vārdiem.
Lelde stāsta: “Ir tāda skaista Raiņa luga “Spēlēju, dancoju”. Galvenās varones Leldes vārds ir autora fonētisks darinājums. Kad piedzimu, mamma nolēma, ka mans vārds būs Lelde. Neviens tā īsti neesot iebildis, tikai četrgadīgais brālis izsaucies: “Ak, un es domāju, ka būs Zanīte vai Zuzīte!” Bērnībā man bija sāpīga tēma – vārda izcelsme –, redz, visiem tie vārdi kaut ko nozīmēja, bija kāda jēga, bet es tikai nemitīgi gandrīz caur asarām atkārtoju, ka esmu fonētisks darinājums.”
Cilvēkos Lelde visaugstāk vērtē spēju skaidri izteikt savas domas un smalkjūtību. Pēdējā laikā sapratusi, ka otrs jāpieņem tāds, kāds viņš ir. “Draugu vārdiem teikšu – ka tikai laba sirds!”
Par studentiju Lelde domā, ka gadu gaitā daudz kas mainījies, tomēr students joprojām ir students. Viņasprāt, vārdā “students” vien jau ir kaut kas bohēmisks, dzīvīgs un nesalaužams. Mūsdienās viņi ir drošāki, pārliecinātāki, jo šis ir iespēju laiks – katrs var izvēlēties savu variantu – mācīties un atpūsties vai atpūsties un mācīties, vai strādāt un mācīties.
Dzīvojot dienesta viesnīcā, neiztikt bet dažādām jautrībām. Lelde stāsta, ka 6. dienesta viesnīcas ceturto stāvu, viņas istabiņu un mazo, zinātkāro kolēģīti “pārņēmuši” Lauksaimniecības fakultātes puiši. Tā kā dziļi sirdī viņi ir mākslinieki, vakaros top dažādi ķermeņu apgleznojumi, bet naksnīgāku apciemojumu laikā varot dzirdēt izsaucienus: “Esmu Fēliks Ķiģelis, apskauj mani!” Savukārt dienas laikā bieži organizējot kopīgas pusdienas ap desmit cilvēkiem, turklāt maltīte nereti jāgatavo no “cirvja kāta”.
Runājot par studijām, Lelde pajoko: “Gribētu jau mācīties vēl un vēl – maģistrantūrā, doktorantūrā un, ja vēl kāds grāds ir, tad arī to pieķert klāt, būšu tāds mūžīgais students, “kojās” izaudzināšu bērnu bariņu, savīšu ģimenes ligzdiņu…” Bet, ja nopietni, – Lelde tiešām plāno turpināt mācīties un strādāt tā, lai tiktu attīstīti Latvijas reģioni.
Divas vasaras viņa strādājusi Lielbritānijā un vērtē šo laiku kā neaizmirstamu un skaistu savā mūžā – draugi no visām pasaules malām, angļu kultūra, cilvēki, cita dzīves uztvere un, protams, valodas apguve. “Jā, devos pelnīt naudu, bet tikai tagad saprotu, ka tas nebija svarīgākais. Remarks teicis, ka nauda nedara laimīgu, bet ārkārtīgi nomierina. Domāju, ka tā nopietnākā problēma ir tad, ja jaunieši paliek uz dzīvi ārzemēs, un es viņus nenosodu, jo tā ir salīdzinoši viegla dzīve. Ārzemēs ļoti novērtē izglītotus cilvēkus.
Šodien vārda svētki Artai un Minjonai.
