Pagājušās nedēļas spilgtākais notikums neapšaubāmi bija tas, ka pirmo reizi savā mūžā iestājos partijā. Pēc ilgas un rūpīgas izsvēršanas izvēlējos Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju.
Pagājušās nedēļas spilgtākais notikums neapšaubāmi bija tas, ka pirmo reizi savā mūžā iestājos partijā. Pēc ilgas un rūpīgas izsvēršanas izvēlējos Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju. Nedēļas nogalē arī piedalījos partijas 32. kongresā. Pārsteidza tas, ka pārpildītajā VEF kultūras pilī ieraudzīju ne vienu vien pašvaldību vadītāju un valstī pazīstamu cilvēku. Kāpēc tāds lēmums? Pēdējā laikā man gandrīz visas politiskās partijas ir izteikušas piedāvājumus, un es sapratu, ka mans darbs un karjera ir cieši saistīta ar politiku – patlaban pašvaldība nevar ietekmēt lietas, kas saistītas ar domju un padomju funkcijām, budžetu. Daudz vieglāk, ja Saeimā ir cilvēki, kas pārstāv pašvaldību intereses. Man nešķiet normāli, ka 80 procenti iedzīvotāju valstī dzīvo uz nabadzības robežas, ka valdība dažu gadu laikā plāno sieviešu pensijas vecumu palielināt par desmit gadiem, ka gandrīz visa mūsu inteliģence pieder pie trūcīgiem ļaudīm. Es kā sieviete uzskatu, ka valstij jāgarantē lielāka sociālā aizsardzība, un arī to gaidu.
Kongresa dēļ neizdevās izbaudīt brīvdienas, bet darbdienā man ļoti pietrūkst savu lauku māju, svaigā gaisa un burvīgās rudens ainavas. Dzīvoju Līvbērzes pagasta pašā nostūrī, kas robežojas ar pilsētu, tāpēc sevi par pilntiesīgu pagasta iedzīvotāju nevaru uzskatīt. Protams, man interesē viss, kas tur notiek, jo Līvbērzē dzīvo mana brāļa ģimene. Regulāri lasu vietējo pagasta avīzīti. Savukārt citu informāciju gūstu no interneta, darbā lasot aģentūras LETA un BNS informāciju, protams, pārlapoju arī «Zemgales Ziņas», bet nopietnāka preses lasīšana ir vakarā – «Neatkarīgā Rīta Avīze» un «Diena». Lasot šos laikrakstus, šķiet, ka dzīvojam dažādās pasaulēs, tāpēc svarīgi izanalizēt iegūto informāciju.
Laika trūkuma dēļ šonedēļ neapmeklēju angļu valodas kursus – žēl, bet darba patiesi bija daudz. Neaizgāju arī uz baseinu, kā biju plānojusi. Pēc nogurdinošas darba dienas, kas parasti beidzas astoņos vai deviņos, ļoti gribas kaut ko relaksējošu. Ceru, ka nākamnedēļ uz baseinu tomēr tikšu, jo man pat ir iegādāta caurlaide.
