Pateicos J.Liekmaņa kungam par man veltīto uzmanību («ZZ» 18. martā «Ko mums mācīja 3. marts»).
Pateicos J.Liekmaņa kungam par man veltīto uzmanību («ZZ» 18. martā «Ko mums mācīja 3. marts»).
Šķiet, ir atradušies vajadzīgie līdzekļi, ja jau sāksiet nekavējošu dekolonizācijas politikas realizāciju bez kārtīgas ceļa naudas neviens no Latvijas prom labprātīgi nebrauks.
Jā, šādu līdzekļu nav. Tad kādēļ izaicināt jau tā neprognozējamu kaimiņu uz konfrontāciju ar tukšu runāšanu?
Tikai cilvēkiem, kas nav redzējuši karu vai aizmirsuši tā radītās šausmas un bezjēdzību, ir viegli sacīt, ka tikai pretspēks var likt piekāpties lielvalsts agresoriem, kam ir simtkārtējs dzīvā spēka pārsvars.
Joprojām nezinu nevienu pie varas esošu politisku partiju, kas aizstāvētu latviešu intereses.
Pagaidām latviešu intereses aizstāv sabiedriskās organizācijas: Politiski represēto apvienība, Pensionāru federācija, karavīru biedrības, invalīdu biedrības un citas.
Ne brīdi nevar aizmirst, ka krievu radikāļi centīsies atjaunot Pētera pirmā cirsto logu. To apstiprina notiekošais, kad no mušas tiek izpūsts zilonis. Diemžēl šādu pūšamu mušu mūsu valdošā ierēdniecība un politiķi radījuši kaudzēm. Jūs interesējaties par manu partijas pārliecību? Praktiski bezpartijisks visu mūžu. 1945. gada aprīlī vācu karavīrs Helmuts mūsu darba komandai mācīja solidaritāti: «Ja strādā, tad visi, ja nestrādā, tad arī visi!» Tā paša gada jūnijā padomju karavīrs Ivans jau man vienam skaidroja, kā izdzīvot Staļina režīmā.
Ja visi vācieši un krievi būtu tādi kā šie minētie karavīri, ne Hitlers, ne Staļins pie varas nebūtu tikuši…
Tādēļ esmu nelabojams demokrāts, Jūs tāds pats konservators savos uzskatos.
Ar cieņu Ž.Polis