Nesen man piedzima bērniņš, kuru abi ar vīru ļoti gaidījām. Taču brīžiem šķiet, ka neesmu pietiekami laba māte, ka nespēju tikt galā ar darbiem, esmu nomākta.
«Nesen man piedzima bērniņš, kuru abi ar vīru ļoti gaidījām. Taču brīžiem šķiet, ka neesmu pietiekami laba māte, ka nespēju tikt galā ar darbiem, esmu nomākta. Esmu dzirdējusi par pēcdzemdību depresiju. Vai tā «pielīp» visām jaunajām māmiņām?» vaicā kāda sieviete.
Šogad iznākušajā grāmatā «Grūtniecība, dzemdības, jaundzimušais», kuru, stājoties ārsta uzskaitē, saņem grūtnieces Latvijā, par pēcdzemdību depresiju ir rakstīts, ka psiholoģisku reakciju pēcdzemdību periodā pārdzīvo 10 – 14 procenti sieviešu. Viens no pēcdzemdību depresijas iemesliem var būt pēkšņās hormonu līmeņa izmaiņas organismā.
Dažkārt nomāktību izraisa arī tas, ka bērna tēvs strādā, bet sieviete ir atstāta viena ar jauno atbildības nastu. Šis stāvoklis var izpausties dažādi.
Pēcdzemdību depresijas pazīmes ir šādas: sieviete jūt bezcerību, bezpalīdzību un vainas apziņu pret bērnu, ikdiena var šķist nomācoša un pārāk nemierīga, bērns var izraisīt dusmas.
Dažkārt sievietes savas depresīvās izjūtas cenšas slēpt. Taču tas stāvokli pasliktina, tāpēc ir svarīgi to pārrunāt. Pieredze rāda, ka nomāktība un pēcdzemdību depresija parasti nav jāārstē, tas ir normāls fizioloģisks process.
