Kristiešu slepkavības Indijā Deli.
Kristiešu slepkavības Indijā
Deli. Kā ziņojusi Indijas ziņu aģentūra, pēc veselas kristiešu slepkavību sērijas no sava amata atkāpies Indijas austrumu reģiona Orisas gubernators J.B.Patnaiks. Viņš sacījis, ka uzņemoties morālu atbildību par šīm slepkavībām. Janvāra beigās Orisā tika noslepkavoti austrāliešu misionārs un viņa divi dēli, tādējādi aizsākās slepkavību sērija, kas tika vērsta pret kristiešiem.
Likteņa ironija
Sarajeva. Kā ziņojuši Bosnijas–Hercogovinas laikraksti, jaunās valsts himnas autors pēc etniskās izcelsmes esot serbs. Komponista vārds plašākai sabiedrībai vēl nav paziņots. Valsts pārstāvju palāta pagājušajā nedēļā no trim piedāvātajām alternatīvām izšķīrusies par vienu, iepriekš nolemjot neņemt vērā autora etnisko piederību. Tomēr laikraksti uzskata, ka jaunās himnas autors ir Dusans Sestiks, serbs pēc tautības, Banjas Lukas konservatorijas profesors. Himnas melodijai netiks pievienots teksts, lai to varētu pieņemt kā savu visas iedzīvotāju grupas. Komponista vārdu paredzēts paziņot pēc himnas apstiprināšanas Tautas palātā.
Bet sirdij – tai nekad nav gana
Vīne. Rotšildu ģimenes pārstāvji tiesas prāvas rezultātā no Austrijas Republikas atguvuši aptuveni 250 mākslas objektu, kas ģimenei nolaupīti nacistiskā režīma laikā. Pēc šīs labas gribas izpausmes būtiskus zaudējumus guvis Vīnes Mākslas vēstures muzejs, kas bija spiests šķirties no trim ļoti vērtīgām Fransa Halsa gleznām. Cietušo vidū ir arī Austrijas Galerija Belvederā. Valsts nacionālajai bibliotēkai nācās atdot 1510. gadā izdotu lūgšanu grāmatu. Kā sacījusi valsts ministre Elizabete Gērere – ir pienācis laiks atmaksāt ar labu Rotšildu ģimenei par nodarītajiem zaudējumiem.
Garausis nes mieru un pārticību
Pekina. Ķīnieši šo nedēļu sāka ar vecā – Tīģera – gada aizvadīšanu un jaunā – Zaķa – gada sumināšanu. Nozīmīgākajā gada dienā ķīnieši, piekopjot seno tradīciju, devās pirkt drēbes, vēlot sev laimi mīlestībā, bagātību vai veiksmi loterijā. Pirmdienas naktī ar svētku salūta palīdzību tika aizdzīti ļaunie dēmoni. Ķīnas prezidents Jangs Zemins, uzrunājot ķīniešus visā pasaulē, sacījis, ka cilvēki šo gadu saista ar prieku un cerībām, jo zaķis Ķīnā ir miera un pārticības simbols.
Neskati sievu no cepures
Roma. Itālijā kāda dievbijīga sieviete pēc savas nāves katoļu baznīcai novēlējusi visu savu mantu. Viņa dzīvojusi kādā sicīliešu pilsētiņā, un iedzīvotāji šo pēc skata nabadzīgo sieviņu saukuši par «Rusidu–dievlūdzēju». Tomēr pēc sievietes nāves atklājies, ka vietējie iedzīvotāji maldījušies, vērtējot Rusidas mantisko stāvokli, jo savā testamentā vietējai katoļu baznīcai viņa novēlējusi vienu miljonu dolāru.
Anglicismu sērga
Berlīne. Vācu valodas aizsardzības apvienība veikusi vairākas protesta akcijas pret Frankfurtes starptautiskā apzīmējuma – «The City of the Euro» – ieviešanu. Apvienība, kurā ir vairāk nekā 500 locekļu, vāc parakstus un sūta protesta vēstules Frankfurtes pilsētas mēram Petrai Rotai. Kā izteikušies apvienības locekļi, tāda veida nosaukuma ieviešana nozīmētu vācu valodas noniecināšanu. Ieviest Frankfurtes anglisko apzīmējumu ierosinājis Eiro apvienības priekšsēdis Manfreds Pols. Viņš vēlējies ar šo jaunievedumu uzspodrināt Frankfurtes slavu starptautiskajā arēnā, kur, kā viņš uzskata, pilsētas vārdam vēl aizvien ir provinciāla pieskaņa. Jauno pilsētas apzīmējumu iecerēts papildināt arī ar jaunu pasta zīmogu, ko gan pilsētas dome vēl nav apstiprinājusi.
Indiāņi – savas zemes pabērni
Vašingtona. Kā ziņojis ASV laikraksts «USA TODAY», pētījumi liecina, ka indiāņi ir vardarbības visapdraudētākā etniskā grupa ASV. Indiāņi kļūst par noziegumu upuriem divreiz vairāk nekā melnādainie iedzīvotāji. Lai arī slepkavības notiek vidēji tikpat bieži kā citās etniskajās grupās, miesas bojājumu un izvarošanas gadījumi ir daudz biežāki.
Nerri uz ielām
Berlīne. Vācijā sākusies karnevālu nedēļa ar krāšņiem uzvedumiem un gājieniem. Vairāk nekā miljons cilvēku šajā nedēļā piedalījušies kilometriem garās karnevāla karavānās. Ķelnē nedēļas sākumā uz ielām pulcējās vairāki simti tūkstoši jautru nerru. Frankfurtes iekšpilsētā izveidojās gandrīz septiņus kilometrus garš karnevāla gājiens ar vairāk nekā 400 000 dalībnieku. Visur šos svētkus pavada jautrais sauciens «helau», kura izcelsme vēl šobrīd valodniekiem nav skaidra – vieni to saista ar baznīcas «aleluja», otri – ar pagāniskiem rituālizsaucieniem.
