Kuģošana pa Viktorijas ezeru ir iespējama tikai daļēji, jo milzīga ūdens teritorijas daļa ir aizaugusi ar ūdens hiacintēm.
Kuģošana pa Viktorijas ezeru ir iespējama tikai daļēji, jo milzīga ūdens teritorijas daļa ir aizaugusi ar ūdens hiacintēm. Pirmo reizi it kā «nevainīgais» augs pamanīts 1988. gadā, bet tagad ziedošais monstrs jau klāj lielāko daļu ezera. Optimālajā temperatūrā – no 25 līdz 27 grādiem – ūdens hiacinšu klājiens dubultojas piecu līdz piecpadsmit dienu laikā. Vislabvēlīgākajos apstākļos zaļais augu paklājs plešas ar ātrumu 2000 ha nedēļas laikā. Augu izraisītās sekas ir dramatiskas – tas iznīcina krastus, aizaudzē pludmales un spiež slēgt ostas. Turklāt cauri biezajai ūdens hiacinšu segai ūdenī nenokļūst skābeklis, tādējādi iet bojā zivis. Toties čūskām, moskītiem un gliemežiem Viktorijas ezera ūdeņos sākusies zaļa dzīve.
