Smiļģis pirms kara iestudējis divas ievērojamā sociāldemokrāta sarakstītas lugas.
Smiļģis pirms kara iestudējis divas ievērojamā sociāldemokrāta sarakstītas lugas.
Kā augstu ideālu vadītu politiķi, ārkārtīgi darbīgu cilvēku un arī kā literātu, lugu un vēsturisku romānu autoru – tā ievērojamo sabiedrisko darbinieku Feliksu Cielēnu, viņa neseno 120 gadu jubileju pieminot, sarīkojumā Ģ.Eliasa muzejā raksturoja F.Cielēna meita Izabella Cielēna, jubilāra svaiņa dēls Jānis Eliass un vēsturnieks Aivars Lerhis.
F.Cielēns aktīvi darbojās visās četrās pirmskara Saeimās, bet kā ārlietu ministrs starptautisku ievērību guva ar runu 1927. gada 8. jūlijā Tautu savienībā, kur prasīja Eiropas demokrātu lielāku izlēmību un kopatbildību rūpēs par šīs pasaules daļas drošību.
1933. gadā F.Cielēns kļuva par Latvijas sūtni Francijā, Spānijā un Portugālē, bet pēc Kārļa Ulmaņa īstenotā valsts apvērsuma no šā amata atteicās un palika trimdā. 1940. gadu, veiksmīgas sagadīšanās dēļ izglābjoties no represijām,
F.Cielēns pavadīja Latvijā, bet kara beigās kopā ar ģimeni atkal devās trimdā, kas mūža atlikušo daļu ritēja Zviedrijā.
Ievērojamā sabiedriskā darbinieka meita sarīkojumā dalījās ne vien spilgtās bērnības atmiņās par Francijā pavadīto laiku, bet arī atgādināja, ka tēvs sarakstījis vairākus romānus un ap desmit lugu (parakstītas ar sievas vārdu), kur lielākoties cilvēcisko vērtību “būt vai nebūt” jautājumus varoņi risina uz zīmīgu vēstures notikumu fona. Divas lugas – “Sarkanais nerrs” un “Mitānija” – Eduards Smiļģis pirms kara iestudēja Dailes teātrī. Pārējo iestudēšanai tēvs gaidīja neatkarības laiku atgriešanos. Viņš nesagaidīja, bet es esmu sagaidījusi un vēl ceru, sacīja I.Cielēna.
