Atkal valdības līmenī aktualizējies jautājums par fotoradaru darbības nodrošināšanu uz Latvijas ceļiem. Šoreiz nolemts mācīties no iepriekš pieļautajām kļūdām, kad radaru nodrošināšanai tika piesaistīts privātais partneris, tādējādi šo projektu faktiski pārvēršot par naudas pelnīšanas mašīnu un laika gaitā tam izgāžoties pilnībā. Tiesa gan, jaunie radari uz ceļiem varētu parādīties vien nākamā gada vidū, apstiprina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
– Kāda ir galvenā atšķirība starp to fotoradaru sistēmu, kādu Latvija jau piedzīvoja, un to, kas paredzēta perspektīvā?
Iepriekšējo reizi fotoradaru darbība Latvijā tika organizēta, veidojot attiecības starp valsti un komersantu, kas tiek izvēlēts konkursa kārtībā. Princips bija vienkāršs – tika izvēlēts tas komersants, kurš bija ar mieru strādāt par mazāko procentu no visām iekasētajām soda naudām, vienlaikus uzņemoties segt izdevumus, kas saistīti ar radaru iegādi, uzstādīšanu, apkalpošanu, datu pārraidi un tamlīdzīgām lietām. Visi šie izdevumi attiecās uz privāto partneri neatkarīgi no tā – ir vai nav bizness izdevies. Pašreiz ir skaidrs, ka iepriekš realizētais modelis nebija efektīvs, tāpēc tagad tiek paredzēts, ka fotoradarus iegādāsies un arī uzturēs Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), bet kā šā projekta finansēšanas avots tiks izmantotas CSDD maksātās valsts dividendes. Tādējādi visa atbildība gan par konkursiem, gan finansējumu, gan uzstādīšanu un apkalpošanu būs uz valsts pleciem.
– Atšķirība no iepriekš piedzīvotā saistībā ar radaru iegādi un apsaimniekošanu būs tā, ka netiks izvirzīts mērķis radarus atpelnīt?
Valstij ne tagad, ne iepriekšējā reizē nav bijis mērķis nopelnīt uz fotoradaru rēķina. Bet principā ir tā, kā jūs teicāt.
– Privātajam partnerim gan bija mērķis nopelnīt.
Protams, jebkurām investīcijām kaut kādā periodā tomēr būtu jāatmaksājas – tas nav nekāds altruisms, kur kāds būtu ar mieru tikai ieguldīt naudu, nekādu atdevi no tās negaidot.
– Pietiekami daudz diskusiju izraisījis jautājums, pēc kādiem principiem tiek izvēlētas fotoradaru izvietošanas vietas. Kādi nosacījumi ir paredzēti šoreiz?
Atbildīgās institūcijas par radaru izvietošanu būs Ceļu policija kopā ar CSDD, bet jau tagad ir izstrādāti 11 punkti, atbilstoši kuriem jānotiek fotoradaru uzstādīšanai, protams, konsultējoties ar pašvaldībām. Tāpat šis process jāorganizē tā, lai tas neradītu nekādas problēmas attiecībās ar tiem īpašniekiem, uz kuru zemes radari tiks uzstādīti. Savukārt izvietošanas kritēriji ir, sākot no ceļu satiksmes negadījumu skaita, ņemot vērā, kuros bijuši cietušie, bet kuros – ne, turpinot ar ceļu remontiem un beidzot ar transporta intensitāti gan šodien, gan nākotnē. Visi izstrādātie punkti, izvēloties radaru uzstādīšanas vietas, tiks ņemti vērā.
– Vai brīdinājuma zīmes pirms radaru atrašanās vietas ir paredzēts uzstādīt?
Protams, brīdinājuma zīmes būs – šajā ziņā nekas nemainīsies. Iepriekš radaru projekta apjoms bija 160 ietvaru, no kuriem 100 ir pilni stacionārie radari. Savukārt šoreiz CSDD plāno piecu gadu laikā uzstādīt 200 ietvaru, un, protams, pirms tiem atradīsies brīdinājuma zīmes.
– Iepriekšējā radaru uzstādīšanas reize bija raksturīga ar to, ka pārsvarā šīs ierīces atradās Rīgā. Kā procesu iecerēts organizēt šoreiz?
Protams, privātais partneris nebija ieinteresēts, lai viena radara apkalpošanai būtu jāmēro 100 kilometru garš ceļš. Tajā pašā laikā arī tad vairāki radari atradās Kurzemē. Turklāt jāuzsver, ka stacionāros radarus viņi nemaz nebija paspējuši ārpus Rīgas izvietot. Protams, radari tiks uzstādīti ārpus Rīgas, ņemot vērā jau minētos kritērijus. Ja tiks konstatēts, ka fotoradaram jābūt Daugavpilī, Zilupē vai kādā citā vietā ārpus Rīgas, tas tur noteikti būs.
– CSDD izmantos jau iepriekš valsts privātā partnera «Vitronic» iegādātos fotoradarus vai arī to iepirkums tiks organizēts no jauna?
Mūsu resursos šobrīd nav neviena radara, kas būtu iegādāts iepriekšējā projekta kontekstā. CSDD veiks jaunu iepirkumu, izvirzot pilnīgi citus nosacījumus, izvēloties citu iegādes veidu un tamlīdzīgus aspektus.
– Jau gadiem ilgi notiek diskusijas par to, vai varēs pārsniegt uz attiecīgās ceļa zīmes norādīto maksimālo ātrumu, rēķinoties, ka soda par to nebūs.
Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas pozīcija šajā sakarā nav mainījusies – mēs neredzam iespēju paredzēt jebkādu legālu ātruma pārkāpšanas iespēju. Cita runa ir par to, ka ir iespējama tehniska ātruma fiksēšanas kļūda plus trīs līdz plus piecu kilometru stundā apmērā atkarībā no katras konkrētās ierīces, taču apzināta ātruma pārsniegšanas pieļaušana nenotiks.
– Vai radaru fiksētā pārkāpuma un arī soda apstrīdēšana notiks tādā pašā kārtībā kā par jebkuru citu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu?
Jā, tā būs tāda pati kā jebkuram citam sodam. Satversmes tiesas spriedums, kas stājās spēkā pirms dažiem mēnešiem, noteica mums pienākumu precizēt likumdošanas nianses, paredzot iespēju auto īpašniekam pārsūdzēt noteikto sodu situācijās, kad viņš uzskata, ka nav bijis vainīgais konkrētajā nodarījumā. Attiecīgie likumdošanas grozījumi jāizdara līdz oktobrim, taču nedomāju, ka tas ieviesīs kādas būtiskas izmaiņas praksē – vairāk runa ir par dokumentu apriti.
– Tātad saglabāsies princips, ka, vienkārši sakot, sodīta tiks automašīna, tās īpašnieks, nevis persona, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī atradusies pie auto stūres?
Jā, un starpība ir tikai tajā, ka atbilstoši minētajam Satversmes tiesas lēmumam automašīnas īpašniekam tiks dotas tiesības attiecīgo lēmumu pārsūdzēt likumdošanā noteiktajā kārtībā. Jebkurā gadījumā saglabāsies princips, ka automašīna ir neatraujama no tās īpašnieka. Jāsaprot, ka automašīna ir paaugstinātas bīstamības objekts, un cilvēkam jāzina, kam viņš uzticējis sava automobiļa atslēgas.
– Jūsu prognozes – kad jaunie fotoradari varētu sākt strādāt?
Domāju, vēl būs nepieciešamas kādas pāris nedēļas, lai Satiksmes ministrija nokārtotu noteiktus tehniskus jautājumus attiecībā uz lāzeru un izmaksu salīdzināšanu. Ja mēneša laikā valdība apstiprinās ziņojumu, Satiksmes ministrija varēs sākt gatavoties iepirkumu procedūrām. Ņemot vērā visus šos aspektus, pirmie fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu būt nākamā gada pavasarī vai pat gada vidū.
– Iepriekš uzstādītie stacionārie fotoradari nereti cieta no tā, ka tie regulāri tika apzīmēti, bojāti utt. Vai paredzēts kāds mehānisms, lai šādas darbības tomēr nenotiktu?
Satiksmes ministrija ir informējusi, ka jaunos fotoradarus plānots uzstādīt vismaz četru līdz piecu metru augstumā, izvērtējot gan ceļu, gan būvju konstrukcijas. Jebkurā gadījumā paredzēts, ka ierīces atradīsies pietiekami augstu, lai cilvēkiem nebūtu fiziskas iespējas tiem piekļūt. ◆
Viedoklis
Aldis Lieljuksis,bijušais Valsts policijas priekšnieks
◆ Tas, ka fotoradaru apsaimniekošanu paredzēts uzticēt CSDD, ir tikai loģiski un saprotami – tā ir institūcija, kas vislabāk zina situāciju uz Latvijas ceļiem. Ceļu policija nodarbojas ar satiksmes kontroli, bet CSDD – ar organizēšanu. Jā, savulaik policijai bija pilna aina par notiekošo uz valsts ceļiem, bet jau zināmu periodu, kopš ieviesti saskaņotie paziņojumi, situācija būtiski mainījusies. Par zinošāko institūciju kļuvis CSDD. Uzticot šim dienestam fotoradaru uzstādīšanu un apsaimniekošanu, tiks nodrošināts, ka šīs tehnoloģijas atradīsies no satiksmes viedokļa nedrošākajās, nevis pelnošākajās vietās.
