Uzņēmējs Bruno Šaperons no Francijas pilsētas Ruelmalmezonas, atkārtoti apmeklējot Jelgavu, noskatījis vietu franču restorāna izveidei un vienojies par sadarbību ar Amatu skolu.
Uzņēmējs Bruno Šaperons no Francijas pilsētas Ruelmalmezonas, atkārtoti apmeklējot Jelgavu, noskatījis vietu franču restorāna izveidei un vienojies par sadarbību ar Amatu skolu. Viņš plāno sadarboties arī ar “Jelgavas maiznieku”. Mūsu uzņēmēji raksturo, ka pirmo reizi nācies saskarties ar tik operatīvu, nopietnu un reālu interesi.
“Tā kā maizes cepšana ir lokāla lieta, uz tikšanos “Francijas pavasara” laikā martā devos bez lielām cerībām,” tā pirmo tikšanos ar franču uzņēmējiem martā raksturo uzņēmuma “JML grupa” valdes priekšsēdētājs Arvis Rove. Tomēr jau pagājušajā nedēļā franču uzņēmējs B.Šaperons ar kundzi Annamariju (viņu biznesa joma saistīta ar restorāniem un pasākumu rīkošanu) atkārtoti apmeklēja Jelgavu, lai lietišķā gaisotnē vienotos par turpmāko sadarbību.
Attīstās saldētās produkcijas noiets
“JML grupas” Jelgavas ražotnē franču pārstāvji iepazinās ar tehnoloģijām, sīki iztaujāja par struktūru, konkurences apstākļiem, attīstības tendencēm un uzņēmuma vajadzībām. “JML grupa” pašlaik maiznieku vidū dala ceturto piekto vietu ražošanas apjomu ziņā. Tā kā uzņēmums pirms astoņiem mēnešiem mainījis īpašniekus un no zviedru investīciju fonda nonācis A.Roves īpašumā, kas pirms tam vadījis uzņēmuma grupas Liepājas maiznīcu, darba ir daudz. Sekmīgi jāpabeidz abu ražotņu administratīvā apvienošana, vienota un darbīga informācijas tīkla un citu struktūru izveide.
Uzņēmuma produkcijas pamatklāsts ir maizes izstrādājumi. Liepājas maiznīcā ražo arī cepumus, kas veido desmit procentu no kopējiem realizācijas apjomiem. Savukārt Jelgavā top saldētie produkti – mīkla, no kā lielveikalos cep bulciņas un maizītes, kas pie patērētāja nonāk siltas. Tās veido 20 procentu no produkcijas apjoma. Pašlaik vairāk tiek attīstīts maizes un saldētās produkcijas noiets.
B.Šaperons raksturo, ka arī Francijā līdztekus industriālajiem ražotājiem ir daudz nelielo maiznieku, kas savos mazajos veikaliņos pārdod no saldētās mīklas ceptu maizi. Šai praksei ir tendence attīstīties. Protams, daļa kvartālu maiznīcu mīklu gatavo paši. Mazajiem uzņēmumiem ļoti svarīga ir kvalitāte, par ko cilvēki gatavi maksāt vairāk.
Daudzveidība vajadzīga, bet samērīga
Uz jautājumu par turpmākajiem nodomiem A.Rove atklāj mērķi ieņemt otro vietu maizes ražošanas uzņēmumu vidū. Uz to ciemiņi uzdod pretjautājumu, kāpēc nav vēlmes pretendēt uz pirmā uzņēmuma godu, un grib izzināt konkurences apstākļus. Pašlaik Latvijā līderi ir somu uzņēmumi, kas iegādājušies šejienes ražotnes. “Hanzas maiznīcas” aizņem 25 – 50 procentu tirgus. Tās mātes uzņēmums Vasana grupa pazīstams arī Francijā, kur ar katalogu starpniecību piedāvā saldēto produkciju. Iespējams, tā tapusi Latvijā. Otrs lielākais konkurents ir “Fazer”, kam ir arī spēcīga konditoreja. Pēc tam nāk “Daugavpils maiznieks”.
B.Šaperonu interesē, kāpēc lielveikalos ir tik daudz maizes piegādātāju. Piemēram, “Rimi” četri, kāpēc tas nevarētu izvēlēties vienu? A.Rove un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška norāda, ka mūsu pircējiem patīk izvēlēties, ir patērētāji, kas priekšroku dod noteiktiem izstrādājumiem. Tiesa, šī tendence mazinās. Franču uzņēmējs piekrīt, ka vietējam ražotājam vispirms svarīgi būt līderim savā lokālajā reģionā.
B.Šaperons arī pauž, ka maizniekam svarīgi ražot dažādus izstrādājumus, lai atrastu preci, ko citi nepiedāvā. Pie mums pieredze ir līdzīga, taču “JML grupas” gandrīz 200 produkcijas veidu tiek vērtēta kā pārlieku liela dažādība. “Tas ir sarežģīti, prasa daudz roku darba, turklāt visu produkciju nav iespējams pārdot vienādā līmenī. Arī lielveikali taču neņem pretī visus 200 izstrādājumu veidus,” lēš franču uzņēmējs, norādīdams, ka, pēc viņa pieredzes, būtu jāražo kādi 50 produkcijas veidi, pēc kā ir lielāks pieprasījums.
Lai “velosipēds” nav jāizgudro no jauna
B.Šaperons novērtē “JML grupas” labo ģeogrāfisko stāvokli. Savukārt, lai samazinātu izdevumus un palielinātu realizācijas apjomus, par izdevīgu uzskata arī produkcijas transportēšanas nodrošinājumu. Transporta īre nav labākais saimniekošanas veids. Arī JML to secinājis, tāpēc radusies iecere pirkt savu transportu, lai pašu spēkiem piegādātu ceturto vai trešo daļu produkcijas. Tā vismaz savā reģionā varētu nodrošināt operatīvas piegādes.
Diskusijas izraisās par produkcijas zīmolu. Pašlaik “JML grupas” izstrādājumiem tie ir trīs – savs Jelgavas un Liepājas ražotnēm un kopējais. Tas, protams, nav izdevīgi, prasa papildu izdevumus. Tomēr, lai ieviestu vienotu izstrādājumu noformējumu, vajadzīgs laiks, lai patērētāji izprot, ka, mainoties zīmolam, produkcijas kvalitāte saglabājas. Uzņēmumam būtu svarīgas mārketinga aktivitātes vienotā zīmola pasniegšanā. Nepieciešams arī pareizi optimizēt produkcijas klāstu. “Varētu palīdzēt konsultācijas un veiksmīga pieredze, lai “velosipēds” nav jāizgudro no jauna, jo tas pārāk daudz maksā.”
Plāno atgriezties pie saviem tirdzniecības punktiem
“JML grupai” noderētu konsultācijas par ražošanas iekārtu pilnīgu noslogošanu. Proti, savulaik uzņēmums sācis veidot savus tirdzniecības punktus, kur iespējams iegādāties svaigi ceptu produkciju, taču tolaik šīm aktivitātēm vēl nav bijis īstais laiks. Tā kā produkcija šeit maksāja dārgāk, no tirdzniecības punktu izveides maiznieks atteicies. Tagad samērā labās krāsnis, raudzēšanas skapji un cits inventārs stāv neizmantots. “Toreiz projektu neizdevās realizēt. Tagad esmu gatavs pie tā atgriezties, jo situācija, pircēji un viņu prasības ir mainījušās. Jāizstrādā ieceres pasniegšanas veids,” spriež A.Rove. Dažas tirgotavas maizniekam vēl saglabājušās – Jelgavā Pasta ielā un Rīgas tirgos. Taču tirgū ir cita pircēju grupa. Ieceri varētu piebremzēt nekustamā īpašuma cenas, telpu noma tirdzniecības punktiem prasa lielus līdzekļus.
B.Šaperons ideju vērtē atzinīgi, jo nelielas beķerejas Latvijā tikpat kā nepastāv. “Lielveikalos cept ir labi, bet tas nav tas. Cilvēkiem patīk pirkt uz ielas. Sevišķi konditorejas izstrādājumus, ko tūlīt var apēst. Tas arī sekmētu noietu un veicinātu tirgus pozīciju uzlabošanos,” saka franču uzņēmējs. Perspektīvā varētu apsvērt produkcijas realizāciju vakuumā. “Francijā tas ļoti labi darbojas. Lai gan tas ir praktisks, tomēr dārgs ēšanas veids. Rīgā varētu darboties, jo pilsēta ir steidzīga un tur cilvēkiem laiks ir nauda,” spriež A.Šaperona.
Augustā iepazīstinās ar sadarbības projektu
Degustējot produkciju, franču viesi kā labus novērtē mūsu speķa pīrādziņus un stāsta, ka viņu zemē tos pieņemts gatavot bez speķa, lai dalītu uz pusēm un izveidotajās kabatiņās ievietotu kādu četru veidu pildījumu uzkodām pie aperatīva. Savukārt mūsu pircēji labprātāk izvēlas rokām gatavotos pusmēness formas pīrādziņus, nevis apaļīgos, kas tapuši automātiskajā iekārtā.
B.Šaperons un A.Rove vienojas līdz franču uzņēmēja nākamajai vizītei konkretizēt sadarbības ieceres un nepieciešamo palīdzību. Augustā franču uzņēmējs solās apmeklēt “Liepājas maiznieku” un aicina uzņēmuma pārstāvi apsvērt savas beķerejas atvēršanu kādreizējā kinoteātrī “Zemgale”, kura telpās sākta renovācija.
Pēc vairāku vietu iepazīšanas franču uzņēmējs arī noskatījis telpas savam restorānam, kur plānots piedāvāt augsta līmeņa franču virtuvi par Latvijas cenām. Līdz šim Jelgavā B.Šaperonam neesot nācies sastapties ar franču virtuvi. Restorāns durvis varētu vērt nākamā gada maijā.
Savukārt, lai uzlabotu pavāru, konditoru un maiznieku sagatavošanas līmeni, uzņēmējs ar pašvaldību vienojies par sadarbību ar Amatu skolu. G.Šaperons ar kundzi dalīsies pieredzē, un šogad pirmā kursa audzēkņi saņems speciālus darba tērpus. Sadarbības projektā paredzēts iesaistīt arī LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Plašāk ar iecerēm varēs iepazīties Piena un maizes svētkos augustā, kad B.Šaperons nākamreiz būs Jelgavā.
Interesi par mūsu pilsētu Šaperonu ģimene pamato ar vēlmi sekmēt Jelgavas atpazīstamību plašākā mērogā un parādīt, ka līdzās Rīgai Latvijā ir arī citas pilsētas.
Franču uzņēmējus B.Šaperons raksturo kā piesardzīgus un kautrīgus, tomēr viņa sadarbības iecere ar Jelgavu varētu nebūt vienīgā. Interesi izrādījis arī kāds kolēģis, tūrisma biznesa pārstāvis. Viņš izteicis vēlēšanos sniegt šeit savus pakalpojumus – šim nolūkam nepieciešamas telpas apmēram 20 tūristu autobusu izvietošanai. B.Šaperons lēš, ka biroja atvēršana un tūristu novirzīšana uz Jelgavu būs izdevīga viesnīcām un citiem pakalpojumu sniedzējiem.
