Šogad pirmo reizi tautsaimniecības nozaru studenti Francijā var izvēlēties mācību priekšmetu, kura apguves laikā paredzēta arī citu valstu ūdenssaimniecības, lauksaimniecības un vides iepazīšana.
Šogad pirmo reizi tautsaimniecības nozaru studenti Francijā var izvēlēties mācību priekšmetu, kura apguves laikā paredzēta arī citu valstu ūdenssaimniecības, lauksaimniecības un vides iepazīšana. 13 jauniešu un divi viņu pasniedzēji no Francijas pagājušonedēļ viesojās mūsu valstī, un lauksaimniecības attīstība Zemgalē bija viens no lielākajiem pārsteigumiem vizītes laikā.
Studenti no arodskolas “Legta Beaulieu-Lavacant”, kur var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību ekonomikā, ūdenssaimniecības un vides zinībās, mūsu valstī viesojās tā saucamā Eiropas kursa laikā. Viņi apmeklēja Jelgavas pili, LLU mācību un pētījumu saimniecību “Vecauce”, kā arī Bērzes upes monitoringa staciju. Tur modernas iekārtas pieslēgtas LLU datoriem, tādējādi ļaujot kontrolēt ūdens noteci un piesārņojumu, kas no lauksaimniecības mēslojuma nonāk upē un tālāk jūrā. Lai noteiktu, cik liela vaina Baltijas jūras piesārņojumā jāuzņemas Latvijas lauksaimniecībai, mūsu valstī izveidotas trīs šādas monitoringa stacijas. Frančus visvairāk ieinteresēja, ka tās darbojas ar saules enerģiju.
Taču lielākais viesu pārsteigums bija jaunais slaucamo govju komplekss “Vecaucē”, kur šajā gadā tiks pabeigta viena no modernākajām govju novietnēm Baltijā un Skandināvijā. Fermā nepiesietas paredzēts turēt 500 govju, kuru labsajūtai pat ierīkota masāžas iekārta. Francijā tikai retā saimniecībā ir kūtis ar modernām kūtsmēslu krātuvēm biogāzes ražošanai. Jaunieši līdz šim nebija redzējuši arī Latvijas zilo govi.
“Luijs XVIII dzimis 1755. gadā un bija otrais dēls ģimenē. Nebūdams apveltīts ar lielu fizisko spēku vai stingru raksturu, viņš tomēr neatlaidīgi sekoja savam mērķim – atgriezties Francijas tronī,” tā, studentiem no Francijas izrādot Jelgavas pili, ekskursiju sāka pils muzeja vadītāja Ginta Linīte. Par Francijas karali Luiju XVIII viesiem stāstīja tādēļ, ka 18. gadsimta beigās viņš divas reizes viesojies Jelgavā, jo Napoleona valdīšanas laikā no franču zemes karalis bija izraidīts. Tā viņš 25 gadus “klīda” pa Eiropu, Jelgavā apprecējās arī Luija XVIII dēls.
Kā stāsta LLU Ārlietu daļas ārējo sakaru koordinators Gatis Kasparinskis, franču vizīte mūsu universitātei nozīmīga ar to, ka LLU studenti un mācībspēki pieredzes apmaiņā varēs doties arī uz Franciju. Pēc Jelgavas apmeklējuma studenti viesojās arī Bulduru Dārzkopības vidusskolā, bet jo lielāks gandarījums franču jauniešiem, ka iespējuši mūsu valsīt izbaudīt “Francijas pavasarim” veltītus kultūras pasākumus.
