Par nesaskaņām ar Majoru ģimeni uzņēmējs Jānis Freidenfelds (J.F.) runāt piekrita rakstiskā formā. Viņa komentārus uz «Ziņu» jautājumiem publicējam, nerediģējot stilu.
– No kura laika un kādā saistībā esat pazīstams ar Renāru Majoru? Vai tiesa, ka sadarbība sākās ar SIA «Skals» nodibināšanu 2006. gadā, kad sākāt nodarboties ar kurināmā biznesu Krievijā?J.F.: 2006. gada beigās es iepazinos ar Renāru Majoru un Dairu Majori, kuri man piedāvāja izveidot kopīgu skaidu brikešu ražošanu Krievijā, jo tur skaidas ir atkritumi, kurus «bārsta» pa mežiem, un darbaspēks ir daudz lētāks. SIA «Skals» bija mūsu sadarbības sākums.– Vai tiesa, ka jau 2006. gadā vairākas reizes R.Majoram aizdevāt naudas summas, kas jāiegulda šajā biznesā? Cik lielas tās kopumā bija? J.F.: Iesākās viss ar 20 000 latu, kurus es aizdevu R.Majoram un D.Majorei, lai Majori varētu nopirkt skaidu brikešu ražošanas iekārtu, sagatavotu un sakārtotu nekustamo īpašumu Pečoros. Pēc tam Majoriem savajadzējās vēl un vēl, un visas naudas bija vajadzīgas, lai uzsāktu skaidu brikešu ražošanu, sakārtotu īpašumu Pečoros un tamlīdzīgi. Kopā aizdevu ap 74 000 latu. Tikai maza daļa šīs naudas tika ieguldīta skaidu brikešu ražošanā, bet pārējo Majori notērēja kaut kur citur. Cik man ir zināms, R.Majors to notērēja, spēlējot azartspēles un jauki pavadot laiku ar Rīgas meitenēm, kamēr viņa sieva domāja, ka R.Majors vaigu sviedros strādā Krievijā.Sākoties mūsu konfliktam, es arī uzzināju, ka R.Majors ir krimināli sodīts, konkrēti – Jelgavas tiesa 2004. gada 19. oktobrī pieņēma spriedumu, ar kuru R.Majors tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 275. panta 2. daļas par dokumentu viltošanu, R.Majora darbību rezultātā tika izkrāpti naudas līdzekļi no Latvijas Hipotēku un zemes bankas.Pēc tā, ka Es uzzināju par to, ka R.Majors ir ar kriminālu pagātni, man vairāk neradās jautājumi par Majoru fantāzijām, kuru mērķis ir dabūt naudu un pēc tam neatmaksāt.Tagad R.Majors pārdevis gan fabriku Krievijā, gan skaidu brikešu iekārtas un nav man atmaksājis ne santīma. Toties Majori par šiem naudas līdzekļiem noalgojuši juristus un advokātus, kā arī nodarbojas ar neslavas celšanu man.Es uzskatu, ka Majori man izkrāpuši ļoti lielus naudas līdzekļus, un par šo krāpniecisko rīcību vērsīšos policijā, lai policija izvērtē un sauc vainīgās personas pie Krimināllikumā paredzētās atbildības.(Redakcijas piebilde. «Ziņu» rīcībā ir informācija, ka R.Majors savulaik izrakstīja izziņu kādam savam skolasbiedram, bet viņš paņēma kredītu un «pazuda». R.Majoram par šo gadījumu tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu par dokumenta viltošanu.) – Lūdzu, izklāstiet savu versiju par līdzšinējo epopeju ar māju 3. līnijā 9, Jelgavā! 2006. gada 1. augustā starp «Zemgales pērli» un zemes gabala īpašniekiem (mani un manu sievu) tika noslēgta Vienošanās par celtniecību, saskaņā ar kuru «Zemgales pērle» ieguva tiesības apbūvēt zemes gabalu 3. līnijā 9.2006. gada 4. septembrī «Zemgales pērle» noslēdza aizdevuma līgumu ar «Baltic Trust Bank», ieķīlāja zemes gabalu 3. līnijā 9, saņēma aizdevumu un sāka celtniecību.2006. gada beigās, 2007. gada sākumā D.Majore un R.Majors sāka interesēties par zemes gabala 3. līnijā 9 un uz tā atrodošās jaunbūves pirkšanu.2007. gada 5. janvārī tika noslēgts ēkas pirkuma līgums par 80 000 latu.Tika sāktas sarunas ar «DnB Nord» banku par kredīta piešķiršanu.«DnB Nord Banku» neapmierināja situācija, ka zemes gabals 3. līnijā 9 pieder J.Freidenfeldam un M.Freidenfeldei, bet uz zemes gabala atrodošā jaunbūve pieder SIA «Zemgales pērle» un nav reģistrēta Zemesgrāmatā.Lai novērstu esošo situāciju, paātrinātu kredīta saņemšanu, puses vienojās reģistrēt jaunbūvi Zemesgrāmatā uz zemes gabala īpašnieku vārdiem.2007. gada 18. janvārī starp pusēm tika noslēgta vienošanās, kurā kā viens no nosacījumiem kredīta saņemšanai tika izvirzīts jaunbūves ierakstīšana Zemesgrāmatā.2007. gada 3. aprīlī jaunbūve tika ierakstīta Zemesgrāmatā.2007. gada 3. aprīlī un 4. aprīlī tika noslēgti domājamās daļās nekustamā īpašuma pirkuma līgumi par kopējo summu 27 732 lati (2 x 13 866).Tik zema nekustamā īpašuma pirkuma maksa noteikta tāpēc, ka jaunbūve tika jau pārdota saskaņā ar 2007. gada 5. janvāra ēkas pirkuma līgumu un naudas līdzekļus «Zemgales pērle» saņems saskaņā ar 2007. gada 18. janvāra vienošanos.Tātad pēc būtības D.Majore nopirka nekustamo īpašumu 3. līnijā 9 par 107 732 latiem, tas ir, jaunbūvi no «Zemgales pērles» par 80 000 latu un zemes gabalu par 27 732 latiem.Majori joprojām nav pilnībā norēķinājušies ar «Zemgales pērli» par ēku – nav samaksājuši pirkuma maksas daļu 20 000 latu apmērā.Kā redzams no iepriekš minētā, nekustamā īpašuma 3. līnijā 9 pārdošanai nav nekāda sakara ar 2007. gada 3. aprīlī noslēgto Aizdevuma līgumu starp J.Freidenfeldu un D.Majori, R.Majoru par aizdevumu 140 000 latu apmērā. Cik man zināms, tad Majori, lai piesegtu savu krāpniecisko darbību, izplata melus par to, ka Es it kā no viņiem gribu divreiz paņemt maksu par nekustamo īpašumu 3. līnijā 9. Tas ir, saskaņā ar 2007. gada 3. aprīlī noslēgto Aizdevuma līgumu par 140 000 latu un par līgumiem, kas saistīti ar 3. līnijas 9. mājas pirkšanu.– Kādēļ aizdevuma līgumā bija ielikta Zemgales šķīrējtiesa kā vienīgais strīdu izšķīrējs, ja Augstākā tiesa jau 2006. gadā dažādās lietās, kur iesaistīta «Zemgales pērle», bija atzinusi, ka šķīrējtiesas tādos līgumos iekļaut nedrīkst? To paredz arī Patērētāju tiesību aizsardzības likums un virkne citu ES normatīvu. Es, tāpat kā visas Latvijas bankas, izmantoju līgumos šķīrējtiesu kā strīdu risināšanas veidu, jo tas ir visātrākais un efektīvākais strīdu izšķiršanas veids. Gluži tāpat kā bankas, Es neesmu gatavs n-tos gadus gaidīt uz valsts tiesas neapstrīdamu spriedumu.Kas attiecas uz AT lēmumiem, tad tādi paši AT lēmumi ir arī izdoti attiecībā praktiski uz visām bankām, jo tajā laikā neviens, tai skaitā valsts tiesas tiesneši, īsti nezināja par patērētāju tiesībām.Turklāt Patērētāju aizsardzības likums pilnībā neaizliedz strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Tas ir, ja strīdu izšķiršana šķīrējtiesā tiek apspriesta ar patērētāju un tiek paredzēts, ka strīdus var izšķirt gan tiesā, gan šķīrējtiesā, viss ir kārtībā, un strīdus var izšķirt arī šķīrējtiesā.– Vai tiesa, ka Jānis Rozentālbergs savulaik bijis viens no «Zemgales pērles» līdzīpašniekiem? Vai Jums ir privāti/personīgi pazīstams kāds no Zemgales šķīrējtiesas tiesnešiem? Kurš?Jānis Rozentālbergs nekad nav bijis «Zemgales pērles» līdzīpašnieks un nekad nav strādājis «Zemgales pērlē».Es J.Rozentālbergu pazīstu kā godīgu juristu un šķīrējtiesnesi. Šī iemesla dēļ Es pilnvaroju J.Rozentālbergu pārstāvēt manas interese dažās valsts tiesās. J.Rozentālbergs nekad nav pārstāvējis manas intereses šķīrējtiesā.Nonākot strīdam Zemgales šķīrējtiesā, J.Rozentālbergs kā godīgs jurists, šķīrējtiesas priekšsēdētājs, lai neradītu nekādas šaubas par šķīrējtiesas procesa objektivitāti, nodeva savas pilnvaras savam vietniekam, ko ne Es, ne Majori nepazīstam. Tas iecēla šķīrējtiesnesi, ko arī ne Es, ne Majori nepazīstam un kurš godīgi izšķīra mūsu strīdu. Šo procesu vinnēju Es, un līdz ar to Majori tagad cenšas nomelnot gan Zemgales šķīrējtiesu, gan šķīrējtiesnešus, gan mani.Cik man ir zināms, R.Majors 2006. gada 15. februārī arī pilnvarojis J.Rozentālbergu pārstāvēt viņa intereses dažādās tiesu iestādēs, un J.Rozentālbergs to izdarījis ļoti labi un R.Majoram vajadzētu būt pateicīgam J.Rozentālbergam līdz mūža galam.(Redakcijas piebilde. Kā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati, J.Rozentālbergs bijis SIA «EuroHouse» valdes priekšsēdētājs līdz 2007. gada 10. jūlijam. No tā paša gada 14. aprīļa šīs firmas vienīgais valdes loceklis un īpašnieks ir J.Freidenfelds, firma reģistrēta Raiņa ielā 17 – 11 – tajā pašā adresē, kur «Zemgales pērle», kas arī pieder J.Freidenfeldam.)– Cik liels pašlaik ir R.Majora parāds firmai un Jums?Pašlaik starp mani un R.Majoru un D.Majori notiek aktīva tiesvedība. Majori man ir parādā noapaļojot 210 000 latu. Šādu summu viņiem izdevās no manis un no manām firmām izkrāpt.– Cik tālu pavirzījušās lietas, un ko Jūs esat iecerējis darīt turpmāk?Lietas virzās labi. Tuvākajā laika Es vērsīšos policijā ar iesniegumu par Majoru krāpnieciskajām darbībām un turpināšu tiesiskā ceļā aizstāvēt savas intereses.Vai arī pašlaik līgumos, kad izsniedzat aizdevumus vai slēdzat pirkuma/pārdošanas dokumentus, tiek ierakstīts, ka visus strīdus izšķir šķīrējtiesa?Kā jau iepriekš minēju, Es lietošu šķīrējtiesu un turpināšu visos līgumos to lietot, jo, gluži tāpat kā bankas, uzskatu, ka tas ir visātrākais un efektīvākais strīdu ārpustiesas izšķiršanas veids, un neesmu Es gatavs n-tos gadus gaidīt uz valsts tiesas neapstrīdamu spriedumu.Turklāt šķīrējtiesas būtiski atslogo valsts tiesas un ietaupa nodokļu maksātāju naudu, kā arī daudzas ES institūcijas norāda, ka valstīm vajadzētu stimulēt strīdu izšķiršanu šķīrējtiesās. Turklāt, pēc Eiropas Padomes Ministru komitejas domām, strīdu risināšana šķīrējtiesās ir ne tikai pieļaujama, bet pat vēlama. – Kas vēl Jums sakāms par Jūsu strīdu ar Majoru ģimeni? Neskatoties uz antireklāmām, apmelošanu un tml. negatīvām darbībām, kas vērstas pret mani un SIA, ko cītīgi fabricē Majori (tam viņiem pietiek gan laika, gan naudas), joprojām esmu gatavs vienoties par izlīgumu un kaut vai daļējas parāda atdošanas iespējām. Bet, tā kā nav iespējams ar Majoriem sazināties un meklēt kompromisu, gribu publiski viņiem darīt zināmu, ka izkrāptā summa ir pārāk liela, neesmu banka, tā nekad netiks aizmirsta vai norakstīta.
