Kopš 1999. gada Tetelē novadnieka dzimšanas dienā notiek šaha sacensības.
Prāta spēle, kas pie rūtotajiem galdiņiem spēj vienot atšķirīgu paaudžu, uzskatu un raksturu cilvēkus, – tā cauri gadsimtiem sevi apliecinājis šahs, pulcēdams domubiedrus visā pasaulē. Šajā starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstama arī Latvija, kuras vārdu, protams, visspožākajiem burtiem iekalis 1960. gada pasaules čempions Mihails Tāls, taču šaha vēsturē jau krietni iepriekš ierakstījis arī mūsu novadnieks, 1894. gadā Tetelmindē dzimušais pasaules pirmā amatieru šaha turnīra (1924. gadā olimpiādes laikā Parīzē) sudraba medaļnieks Fricis Apšenieks. Mūžs – šaha partijās«Viņš bija Dieva dots šachists ar lieliskām dabiskām spējām, un viņu vislabāk būtu nodēvēt par šacha bohēmieti, kas mīlēja uzdzīvi uz kvadrātos sadalītā galdiņa, tāpat kā ikdienā kafejnīcā vai restorānā… Straujums, asums, pārdrošība, pat riskēšana, žilbinošas kombinācijas vidusspēlē un mētāšanās ar upurētām figūrām, lūk, tāds bija Apšenieka šachs,» raksta apgāda «Grāmatu draugs» 1963. gadā Ņujorkā izdotais Viļa Čikas un Arnolda Smita krājums par Latvijas olimpiešiem «Zelts, sudrabs, bronza». Izpētījis no rūtotā galdiņa neatdalāmo F.Apšenieka dzīvi, šim raksturojumam pievienojas arī Latvijas un starptautiskais meistars korespondencšahā rucavnieks Ģedimins Salmiņš.Šaha enciklopēdijās F.Apšenieka, septiņu pasaules olimpiāžu un daudzu starptautisku turnīru dalībnieka, raksturotājas galvenokārt ir viņa spožās partijas, kuru pārsteidzošās un acīmredzama azarta diktētās nianses var iepazīt arī Ģ.Salmiņa grāmatā. Skopāk ir ar personīgās dzīves datiem, kuru izzināšana, kā atzīst autors, prasījusi daudz pūļu un laika. «Žēl, ka Fricis Apšenieks, tāpat kā vairums citu Latvijas šahistu, tā arī nav uzrakstījuši atmiņas par cīņām pie šaha galdiņa un savas dzīves nebūt ne vieglajiem gadiem. Tāpēc šodien nav iespējams nekļūdīgi izvērtēt atsevišķus faktus laikabiedru liecībās un presē publicētajos rakstos,» grāmatas priekšvārdā secina Ģ.Salmiņš. Taču neapstrīdama, autoraprāt, ir pazīstamā šahista Voldemāra Mežgaiļa atziņa, ka pēc Latvijas neatkarības izcīnīšanas meistaram bijuši vislielākie nopelni karaliskās spēles popularizēšanā pilsētās un laukos – to pārliecinoši pierāda F.Apšenieka vadītās šaha nodaļas laikrakstos «Jaunākās Ziņas», «Latvijas Sargs», nedēļas žurnālā «Atpūta» un citos izdevumos, kā arī paša šahista līdzdalība daudzos lokālos turnīros visā Latvijā.Turnīri novadnieka piemiņaiInformācijas un liecību meklējumi grāmatas tapšanas procesā Ģ.Salmiņu atveda uz šahista dzimto vietu Teteli, kur skolas muzejā «Laiki un likteņi» iekārtota slavenajam novadniekam veltīta ekspozīcija. Par Apšenieka bērnības un skolas gadiem Tetelmindē, kur zēns mita līdz 1911. gadam, līdz ģimene pārticīgākas dzīves meklējumos pārcēlās uz Rīgu, gan arī ziņu nebija daudz, taču kopumā skolas muzejā rodamo faktu krājumu, kura apkopošanā liela loma ir 2006. gadā mūžībā aizgājušajai ģeogrāfijas skolotājai Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja speciālistei Lailai Avenītei, autors vērtē kā vēsturiskās piemiņas saglabāšanā ļoti nozīmīgu.Stendi izvietošanai bija gatavi 1998. gadā, bet 1999. – F.Apšenieka 105. jubilejā – ar skolas direktora Antona Želnas un Jelgavas šahistu trenera Viktora Krūmiņa atsaucību realizējās ideja par novadniekam veltītu turnīru, kurā piedalījās septiņas rajona pašvaldību komandas, – 26 šahisti un septiņas šahistes.Divus gadus vēlāk ar rajona Sporta centra atbalstu «zaļā gaisma» tika dota arī skolu jaunatnes turnīram, kas pirmoreiz jaunos šahistus uz Friča Apšenieka piemiņas kausa izcīņu Teteles pamatskolā pulcēja 2001. gada 7. aprīlī.Tradīcijas attīstības turpmākā hronoloģija radusi vietu arī Ģ.Salmiņa grāmatā, bet jauniešu turnīra speciālajā pasē, kas glabājas skolā, tikmēr šogad tapis jau desmitais ieraksts, apliecinot, ka par 2009. gada sacensību uzvarētāju 31. martā kļuvusi Jelgavas Valsts ģimnāzija.Savukārt pieaugušo turnīrs kā novadnieka piemiņai veltītas atklātas sacensības Teteles skolā gaidīs dalībniekus šodien, 4. aprīlī. «Priecāsimies starp viņiem redzēt arī savus «veterānus», mūsu skolas audzēkņus, kas uzvarēja pirmajā turnīrā,» direktors A.Želna sarunā ceturtdien apstiprināja, ka no toreizējās komandas jau pieteikušies Karīna Jaška, Vladimirs Vicockis un Rihards Kivistiks. 7. aprīlī vēl gaidāmas arī skolas vietējā mēroga sacensības, pēc kurām tad arī par visiem rezultātiem informēsim sīkāk. Fricis ApšenieksDzimis laukstrādnieku ģimenē 1894. gada 7. aprīlī Tetelē, miris 1941. gada 25. aprīlī Rīgā.Latvijas meistars, pirmais Latvijas šaha čempions (1924. g.).50. labākais šahists 1937. gada pasaules reitingā, otrais labākais Latvijas Šaha asociācijas reitingā 1938. gadā (aiz Vladimira Petrova).Septiņās olimpiādēs izspēlējis 117 partijas, gūstot 43 uzvaras, piedzīvojot 37 zaudējumus un 37 spēles noslēdzot neizšķirti.Krustojis šķēpus ar lielmeistariem Aleksandru Aļehinu, Salo Floru, Frenku Maršalu, Paulu Keresu, Jefimu Bogoļubovu, Gedeonu Štālbergu, Rubenu Fainu un citām pasaules šaha slavenībām.
