Gada balsojums
Jāturpina iesāktais kurss – tā 1. jūnijā lēma gan Jelgavas, gan abu tuvējo novadu iedzīvotāji, pašvaldību vēlēšanās atkārtoti paužot uzticību politiķiem, kas vietvaras stūrējuši līdz tam. Pilsētā un Jelgavas novadā stabilu balsu vairākumu ieguva Zaļo un Zemnieku savienība, mēru krēslos atstājot Andri Rāviņu un Ziedoni Cauni. Savukārt Ozolnieku novadā šī savienība pajukusi – tur pēc vēlēšanām pašvaldības vadība uzticēta Zemnieku savienības politiķim Pēterim Veļeckim, kas līdz tam bija izpilddirektors un nomainījis ilggadējo mēru Māri Aināru. Savukārt pūcīgas opozīcijas pozu ieņēmusi Zaļā partija, kas vēlēšanās gribēja panākt paaudžu un darba stila maiņu pašvaldībā.
Gada tērētājs
Nekā jauna – tāda svītra pavelkama zem Jelgavas novada vadības darba vērtējuma. Pašvaldība jau martā mediju uzmanības lokā nonāca kā līdere visbiežāk nepamatoti tērētu ES fondu līdzekļu ziņā. LTV raidījums «De facto» izpētīja, ka pašvaldības zaudējušas 8,19 miljonus latu, bet visbiežāk nevietā nauda izlietota Jelgavas novada Domes īstenotajos projektos (18 gadījumos). Kādā reizē strādājošajiem pārmaksāts, citā pašvaldības darbiniekiem notikušas mācības par ES fondu līdzekļu apgūšanu, bet plānotās tēmas nemaz netika apskatītas.
Jau vasaras izskaņā par savdabīgo apiešanos ar nodokļu maksātāju naudu atkal izcēlās novada šefs Ziedonis Caune (ZZS), bez vērtējuma piekrītot no drauga Lielvircavas uzņēmēja Ulda Antipina pirkt pirms tam privatizētu kultūras namu. Par to zemnieks prasīja 400 tūkstošus latu, kas ir teju desmit reižu lielāka summa par ēkas kadastrālo vērtību. Pēc daļas sabiedrības un nozares ministrijas iebildēm novads gan iespiedis asti starp kājām un pirkums pašlaik palicis vien Domes lēmuma tekstā.
Taču pavisam taustāms daļai darbinieku jau ir kārtējais dienesta auto iepirkums. Iztērējot nepilnus simt tūkstošus latu, Jelgavas novads nomās astoņus braucamos, kam noteiktas īpašas apvidus auto prasības. Tiesa gan, Pašvaldības policijai nāksies samierināties ar būtiski mazākas jaudas spēkratiem nekā novada mēram Z.Caunem, kas iepriekš tik spēcīga braucamā iekārošanu skaidroja ar mālainiem pagastu ceļiem. Spriežot pēc sākotnējām auto specifikācijām, novads savam vadītājam bija iecerējis gādāt «Toyota Land Cruiser». Vēlāk, saņemot potenciālo piegādātāju iebildes, pašvaldība gan konkursa nolikumu mainīja, beigās samierinoties ar arī gana jaudīgo «Nissan Pathfinder». Tas atšķirībā no pārējām septiņām mašīnām gan vēl nav piegādāts.
Gada autoparks
Par Latvijas Darba devēju konfederācijas un «Drošas braukšanas skolas» rīkotās gada balvas «Drošākais uzņēmuma autoparks 2013» finālistu nule atzīts SIA «Jelgavas Autobusu parks», kas var lepoties ar jaunāko tehnikas parku valstī. Patlaban Jelgavas ielās un starppilsētu reisos pamatā kursē mūsu pilsētā saliktie «Ambassador» markas autobusi, ko uzņēmums par vairākiem miljoniem latu gan iegādājies bez atklāta konkursa izsludināšanas. Jelgavas Autobusu parks var lepoties arī ar Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju gada balvu «Platīna pele 2013». To nominācijā «E-biznesa risinājumi un inovācijas» kompānija ieguva par pilsētas skolēnu un iedzīvotāju daudzfunkcionālās, personalizētās bezkontakta viedkartes ieviešanu. Daļai bērnu un vecāku šī inovācija radījusi arī krietnas raizes, jo vismaz darbības sākumā kartes nereti nav strādājušas, uz ielas vai bez maltītes skolas ēdnīcā atstājot virkni skolēnu.
Gada svētki
Līgo zīmē jūlija pirmajā nedēļā aizvadīti XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kuros plaši pārstāvēta bija ne tikai Jelgava, bet arī tuvējie novadi. Jelgava ar 1036 dalībniekiem no 38 kolektīviem svētkos veidoja otru lielāko delegāciju aiz Rīgas. Labākos rezultātus uzrādīja koris «Spīgo», iegūstot pirmo vietu «Koru karu» finālā. Tautas deju ansamblis «Diždancis» A grupas kolektīvu vidū tika pie trešās pakāpes diploma un ieguva valstī 11. labākā deju kolektīva titulu. Savukārt otrā vieta pūtēju orķestru konkursā «Rotai» no Jelgavas 4. vidusskolas.
Svētkus no Jelgavas novada kuplināja 542 dziedātāji un dejotāji no 24 kolektīviem. Senioru koris «Gaisma» «Koru karos» ieguva otro vietu, savukārt orķestris «Zelmeri», kam pirms svētkiem iznāca saķeršanās ar novada kultūras dzīves kūrētājiem, novērtēts ar otrās pakāpes diplomu.
Savukārt Ozolnieku novadu svētkos pārstāvēja senioru deju kopa «Ozolnieki», koris «Līga» un Ozolnieku novada amatierteātris.
Gada krustmāte
Vasaras vidū Latvijas bruņotie spēki saņēma divkorpusu patruļkuģi, kam dots Jelgavas vārds. Par tā krustmāti izvēlēta pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāja vietniece Inta Englande. Kuģa komandieris valgundnieks Ritvars Ozols vada astoņu cilvēku komandu, kam šogad visbiežāk nācies mācīties un iesaistīties jūrā iepūstu cilvēku glābšanā, bet militāru uzdevumu veikšanai trūkst attiecīga aprīkojuma.
Gada sportisti
Latvijas Olimpiskajā vienībā pēc šā gada starptautiskajiem panākumiem iekļauti četri Jelgavas sportisti: pamatsastāvā kanoists Gatis Pranks (astotā vieta PČ), bet jauniešu sastāvā – BMX braucējs Kristens Krīgers (ceturtā vieta EČ kopvērtējumā junioriem), bokseris Artjoms Haņēvičs (piektā vieta PČ un EČ kadetiem, attēlā) un cīkstonis Alberts Jurčenko (trešā vieta PČ un piektā EČ kadetiem brīvajā cīņā). Neolimpiskajos sporta veidos starp Eiropas un pasaules līderiem joprojām ir Kalvis Kalniņš, kas šogad izcīnījis trešo vietu EČ un otro prestižajās pasaules spēlēs «World Combat Games».
Jelgavas novads var būt lepns par orientieristu Endiju Titomeru, kas bijis astotais labākais pasaules skolēnu spēlēs Portugālē un palīdzēja Latvijas stafetes komandai iegūt ceturto vietu Eiropas jauniešu čempionātā. Ar Latvijas čempionu un Eiropas jaunatnes olimpiādes astotās vietas ieguvēju diska mešanā Dagni Roziņu. Ar Juri Jegorovu, kas šajā olimpiādē Latvijas stafetes komandas sastāvā laboja ilgus gadus pastāvējušu valsts rekordu.
Pasaules universiādē Latviju pārstāvējuši novada vieglatlēti Vladislavs Prosmickis, Inese Nagle un ziemas sporta veidos pirmoreiz arī Jelgavas hokejisti – Miks Komuls, Artūrs Batraks, Jānis Bullītis, Artjoms Ogorodņikovs, Viesturs Cimermanis. Ar Latvijas, pilsētas un personīgajiem rekordiem aizejošais gads bijis veiksmīgs arī daudzu citu sporta veidu pārstāvjiem.
Gads izglītībā
No 380 skolēniem pērn līdz 760 2016. gadā – tik ambiciozus plānus apņēmusies sasniegt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, kas atvadījusies no 1. ģimnāzijas statusa. Pilsētas vadība lēmusi, ka šajā izglītības iestādē vairāk jāmāca praktiskas lietas un audzēkņi jāmudina drīzāk tikt pie aroda. Padziļināti apgūstot zināšanas un prasmes informāciju tehnoloģijās un inženierzinātnēs, absolventi būšot gatavi studijām zinātņietilpīgās programmās augstskolās vai profesionālās izglītības iestādēs.
Jelgavas tehnikums šogad beidzot sagaidījis ilgi solītās investīcijas – profesionālā izglītības iestāde ir viena no 11 arodskolām, kurās sācies teju 11 miljonus latu vērts ERAF finansēts mācību aprīkojuma modernizācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekts. Lauvastiesa no ievērojamās summas tiks tērēta ēku rekonstrukcijai un divu jaunu celtniecībai. Pēc rekonstrukcijas tehnikums varēs vienlaikus izglītot līdz pat 900 audzēkņiem.
Savukārt modernāko bērnudārzu pilsētā ar 280 vietām mazākajiem jelgavniekiem pašvaldība sola nākamajā gadā. Patlaban pārmaiņas piedzīvo savulaik privatizētā un nu atkal par pašvaldības naudu atpirktā izglītības iestāde Ganību ielā.
Gada objekti
Kaut arī neizdevās pilsētas vadības plāns kapsulu ar vēstījumu pamatos iemūrēt pirms pašvaldību vēlēšanām, pāris dienu pēc tām ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa, citu Latvijas un Krievijas augstāko amatpersonu klātbūtni jūnijā dots starts kaimiņzemes giganta UVZ vagonbūves uzņēmuma būvniecībai. Tās celtniecībā plānots ieguldīt ap 15 miljoniem latu, no kuriem desmitā daļa aizgājusi par zemes iegādi bijušās Jelgavas Cukurfabrikas teritorijā. Vagonbūves milzeņa ienākšana pilsētā sola krietni parisināt bezdarba problēmu, jo nodarbināt plānots ap 200 strādājošo. Tas gan jau radījis bažas citos līdzīgās nozarēs strādājošos uzņēmējos, kam jārēķinās ar konkurences palielināšanos.
Ar pašu maciņiem taustāmāku labumu drīzumā sola sniegt šoruden iedarbinātā Jelgavas centralizētās siltumapgādes uzņēmuma «Fortum Jelgava» jaunā biokoģenerācijas stacija, kas Skandināvu kompānijas meitasfirmai izmaksājusi ap 70 miljoniem eiro. Pašlaik tā strādā testa režīmā, pielāgojot ar šķeldu kurināmās ierīces, un samazinātu apkures tarifa projektu regulatoram «Fortum» sola iesniegt tikai nākamā gada pirmajā pusē.
Ar ne tik lieliem ieguldījumiem lepojas tuvējie novadi. Tomēr Ozolnieki var būt gandarīti ar daudzdzīvokļu māju siltināšanas buma turpinājumu, renovējot vēl septiņus namus. Savukārt Jelgavas novada Valgundē kā lielākais projekts atklāta Latvijā pirmā zema enerģijas patēriņa sporta halle. Iepriekš gan sabiedrība šaubījusies par tās noslogojumu, bet par spārnoto teicienu vietējiem kļuvis novada izglītības jomas vadītājas Gintas Avotiņas sacītais – ja hallē nebūs vietējo, sportos ķīnieši.
Gada nelaime
Oktobra vidū Jelgavas vārds plašsaziņas līdzekļos tālu izskanēja grādīgās dziras mīļotāju dēļ – vienā nedēļas nogalē nelegālā alkohola lietošana aizsaulē aizsauca četrus cilvēkus, trīs sievietes, kuras dzimušas 1966., 1979. un 1949. gadā, kā arī 1927. gadā dzimušu vīrieti. Nākamo pāris dienu laikā nāve paņēma vēl četras dzīvības, bet pieci nežēlīgā skurbuma upuri izķepurojās slimnīcā. Uzzinot par notikušo, Valsts policija uzreiz sāka izmeklēšanu, veica vairākas kratīšanas, izņēma bendētāju šķidrumu un apcietināja vielas izplatītāju, bet iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) drosmīgi pauda ar cerību, ka nāves nešanā vainojamie saņems bargu sodu. Kopš skarbā notikuma pagājuši jau divarpus mēneši, bet likumsargi sava darba panākumus acīmredzot izvēlējušies paturēt noslēpumā. Vien zināms, ka alkohola kārotājus piebeidzis metilspirta šķīdums, bet faktu, ka lielākoties mirušas sievietes, mediķi skaidroja ar kādu paradoksālu sakritību – stiprā dzimuma pārstāvji šņabim līdzīgajai vielai uzdzēruši alu no divlitrīgajām pudelēm, tādējādi ar etilspirtu stiprinātais dzēriens neitralizējis metilspirta neganto dabu.
