Kā vairumam tautas mākslas kolektīvu, arī Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» bērnu un jauniešu deju kolektīvam «Vēja zirdziņš» dzimšanas diena – darbības sākums skaitāms ar rudeni.
Kā vairumam tautas mākslas kolektīvu, arī Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” bērnu un jauniešu deju kolektīvam “Vēja zirdziņš” dzimšanas diena – darbības sākums skaitāms ar rudeni. Bet dzimšanas dienas viņi pieraduši svinēt sezonas noslēgumā – kad gaisā pavasaris un sirdī labi padarīta darba sajūta. Izņēmums nav arī 15 gadu jubilejas koncerts. Svētkos, kas kultūras namā sāksies
5. maijā pulksten 16, jubilārkolektīvs rādīs četru “Vēja zirdziņa” draugu veidota horeogrāfijas kopdarba pirmiestudējumu.
Pirms nu tātad jau nedaudz vairāk nekā 15 sezonām Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas absolvente Alda Skrastiņa izveidoja bērnu deju kolektīvu, kur sākumā bija divas vecuma grupiņas. Turpmākajos gados piepulcējušos skaits mērāms simtos, un tagad kolektīvā ir visu gadagājumu bērni un jaunieši – no diviem līdz 18. Soļa izkoptību, to, ka viņi ir prasmīgāko jauno dejotāju saraksta galvgalī, apliecina iepriecinošie rezultāti skatēs, labā uzņemšana ārpus savas pilsētas un valsts, bet vispirms jau oriģinālie un krāsainie iestudējumi pašu mājās.
Tāds, A.Skrastiņa un L.Krūmiņa sola, būs arī jubilejas koncerts. “Vēja zirdziņš” rādīs četru kolektīva draugu horeogrāfu veidotu darbu, kura četras daļas veltītas četriem gadalaikiem. Kā sezonas un mācību gada ritējumā – viss sāksies ar Artas Melnalksnes atainoto dabas miegā laišanās laiku, kurā skatītāji ielūkosies kopā ar brālīti un māsiņu ogotājiem (šai daļai ir Sniedzes Grīnbergas komponēta oriģinālmūzika). Priecāties par ziemu, neaizmirstot arī tautas paražu prāvo pūru, kas saistās ar saulgriežu svinēšanu, aicinās Lilita Jansone, ko ar jelgavniekiem saista ilga un plaša sadarbība (atcerieties kaut vai “Smaragda pilsētas burvi” pirms gadiem pieciem). Jāņa Purviņa tēlotajā pavasarī “zirdziņi” pielaikos ar ligzdu vīšanu, olu perēšanu un citām pavasarīgām nodarbēm aizņemtu putnu spalvas. Ar mūsdienu dejas valodu krasi atšķirsies noslēdzošā daļa – Annikas Andersones “Vasara”: no dažādiem pirmsjāņu darbiem un izdarībām līdz saullēkta gaidīšanai gada īsākajā naktī.
