Gleznu galerijā aplūkojama glezna, kurā redzami trīs pilnīgi kaili melni vīri.
Gleznu galerijā aplūkojama glezna, kurā redzami trīs pilnīgi kaili melni vīri. Divi viscaur melni, savukārt trešajam – balts krāniņš. Kāds mākslas mīļotāju pāris ilgi pēta gleznu, līdz pie viņiem pienāk izstādes direktors.
“Šī glezna ir rasisma nosodījums. Tajā tēlaini parādīts, ka mēs visi esam vienādi neatkarīgi no ādas krāsas.”
Kad direktors beidzis skaidrojumu, pie trijotnes pienāk garmatains tips un prasa:
“Varbūt jūs gribat uzzināt, kas patiesībā redzams šajā gleznā?”
Direktors ir neizpratnē:
“Kā gan tu to varētu zināt labāk par mani?”
Izspūrušais garmatis atbild:
“Tāpēc, ka es to uzgleznoju. Gleznā redzami trīs ogļrači, no kuriem viens pusdienas pārtraukumā bija aizgājis līdz mājām…”
***
Divi mednieki mežā nošāvuši mežacūku. Tā kā zvērs ir par smagu, lai panestu, viņi aiz pakaļkājām velk to uz mašīnu. Darbs nav no vieglajiem, un vīri ir krietni aizelsušies, kad ceļā gadās mežsargs. Ieraudzījis, ko mednieki dara, viņš saka:
“Kas tad velk mežacūku aiz pakaļkājām pa priekšu. Vajag vilkt pa spalvai – aiz priekškājām!”
Vīri paklausa, paņem lopiņu aiz priekškājām, un tiešām vilkt ir daudz vieglāk. Pēc brīža viens palūkojas atpakaļ un jautā otram:
“Paklau, vai mums tomēr nevajadzēja vilkt uz mašīnas pusi?”