Kādēļ 1991. gada janvārī cilvēki gāja uz barikādēm? Es to skaidroju tā: valsts bija apdraudēta, un neviens negribēja lopu vagonā braukt uz Sibīriju.
Kādēļ 1991. gada janvārī cilvēki gāja uz barikādēm? Es to skaidroju tā: valsts bija apdraudēta, un neviens negribēja lopu vagonā braukt uz Sibīriju. Labāk nolikt galvu par tēvzemi nekā kādā lēģerī ogles rakt. Tēvzeme ir viena, tāda “Sovetskij Sojuz” (Padomju Savienība – krievu val.), manuprāt, latvietim nekad dziļi sirdī nav bijusi.
No Vilces pagasta uz 1991. gada janvāra barikādēm devās vesels kolhoza “Ziedkalne” autobuss. Es tolaik biju meža darbinieks, un mani kolēģi brauca no Mežciema. Taču tādā reizē cilvēkus nešķiroja – ka tik tu vari tikt Rīgā uz barikādēm! No Jelgavas un rajona braukušie lielā skaitā atradāmies pie televīzijas torņa Zaķusalā. Sajūta tur bija ļoti laba – kā dziesmu svētkos. Satiku kolēģus, paziņas no visām Latvijas malām. Sirdī bija prieks, ka esam vienoti, lai kādi būtu upuri, mēs uzvarēsim. Tolaik runāja – atbrīvosimies no krievu lāča un pēc trīs četriem gadiem dzīvosim bagāti, noķersim Eiropu. Noķēruši gandrīz esam – cenās. Algās gan vēl ne. Tolaik reti kurš nojauta, ka drīz Latviju pārvaldīs pāris “mākoņtēvu”, ka būs bagātais un nabagais, ka būs prezidents, kam neskaidrības ar tā sauktajām “aploksnēm”. Par pēdējo gribu piebilst, ka ārsta Valda Zatlera priekšā es noņemu cepuri, bet Valsts prezidents ir citāds amats…
Ir jāredz arī labais, un daudz kas šajā laikā izdarīts. Laukos stabilizējušies zemnieki. Pagastā gan var uz pirkstiem saskaitīt, cik ir to stipro saimniecību, bet tomēr ir. Jaunie skatās uz dzīvi brīvi kā putni. Taču gribētos, lai pozitīvās pārmaiņas notiek ātrāk, jo tiem vidējiem un vecākajiem gadi skrien.
Rudenī, kad tā sauktajā “lietussargu revolūcijā” cilvēki izgāja ielās, presē parādījās secinājumi, ka tauta politiskām pārmaiņām vēl nav īsti nobriedusi. Kā nav nobriedusi? Ja 1991. gadā varējām nokratīt okupācijas jūgu, tad ir gan nobriedusi. Tikai nekas nenotiks, ja mēs cits citu neatbalstīsim, ja tie, kuri tikuši pie varas, neatskatīsies uz tiem, no kurienes viņi ir nākuši.
