Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā sācies «garšīgais gadalaiks»: valda aveņu, upeņu un ķiršu pārpilnība.
Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā (DSIS) sācies «garšīgais gadalaiks»: valda aveņu, upeņu un ķiršu pārpilnība.
Vietējie saldie ķirši – pārāki par ievestajiem
Liela daļa iedzīvotāju, iepērkoties veikalos, neticīgi pārjautā: vai tiešām piedāvātie saldie ķirši audzēti Latvijā? Zinātnieki un selekcionāri Dobelē gādā, lai atbilde būtu apstiprinoša. Bijušajā Pētera Upīša dārzā nopietni un mērķtiecīgi tiek selekcionētas un izmēģinātas arvien jaunas saldo ķiršu šķirnes, kas garšas ziņā ne tikai neatpaliek, bet pat pārspēj no dienvidzemēm ievestās.
Dobeles DSIS ķiršu vadošā pētniece Silvija Ruisa vadā pa dārzu, kur visi ķiršu kociņi ir tikai nedaudz augstāki par diviem metriem. Tradicionāli uzskata, ka saldie ķirši ir augumā vareni kā kastaņas, ogas gan garšīgas, tomēr samērā sīkas un neaizsniedzamas. Milzu auguma dēļ šādi koki grūti kopjami un miglojami, praktiski neiespējami novākt ražu. Tāpēc zinātnieki selekcionāri cenšas ieviest jaunas šķirnes, acojot uz zemiem potcelmiem un rūpīgi nozāģējot kociņa galotni līdz tuvākajam sānzaram cilvēkam aizsniedzamā augstumā. Zemi saldo ķiršu kociņi, kas acoti uz maza auguma klonu potcelmiem, sāk ražot agrāk – jau trešajā gadā, tie ir arī ļoti produktīvi, viegli kopjami un novācami.
Tieši tagad Dobelē «iet vaļā» saldo ķiršu novākšana. Pateicoties selekcionāru neatlaidībai, radītas tādas ķiršu šķirnes, kas ražo nevis vienlaikus, bet cita pēc citas, dodot iespēju našķēties ar šo gardumu pat mēnesi, pusotru.
Tāpat kā viss Dobeles DSIS izaudzētais, arī saldie ķirši nonāk bioķīmiskajā laboratorijā un eksperimentālajā pārstrādes cehā, kur tie tiek sasaldēti. Taču lielākā daļa auglīšu nonāk veikalos: pētniekiem noder papildu ienākumi, lai gan DSIS ļaudīm noteicošā ir nevis ražošana, bet šķirņu izveide un pārbaude, lai varētu ieteikt labākās iespējas zemniekiem.
Saldo ķiršu selekcijas dārzā, piemēram, tiek veikti eksperimenti jaunākās agrotehnikas izmantošanā: zemniekiem un citiem interesentiem, kas ierodas dārzā, tiek demonstrēta ķiršu pilienveida apūdeņošana, vienlaikus pievienojot nepieciešamās augu barības vielas. Interesenti var praksē arī mācīties, kā pareizi veidojams saldo ķiršu vainags: zariem jābūt horizontāliem, izgaismotiem. Vainags jāsāk veidot uzreiz pēc ķiršu iestādīšanas. Ķiršu dārzā iespējams iegūt arī citu informāciju un iemaņas, bet pats svarīgākais, ko S.Ruisa un viņas kolēģi vēlas ieaudzināt sabiedrībā, – apziņu, ka saldie ķirši ir ļoti vērtīgi ikvienā dārzā. Pareizi izvēloties šķirnes, daži kociņi var ģimeni nodrošināt ar garšīgiem augļiem pat no Jāņiem līdz augusta sākumam. Arī tirgū pieprasījums pēc saldajiem ķiršiem vienmēr bijis un būs augsts, zinoši pircēji turklāt arvien dos priekšroku vietējai produkcijai, kas ir ekoloģiski tīrāka un veselīgāka. Turklāt saldie ķirši ir daudz izturīgāki un mazāk slimo nekā skābie.
Mākslīgais strazds atbaida īstos
Taču šā gada untumainā vasara ļoti veicina augļu, arī saldo ķiršu, pūšanu. Strauji palielinoties mitrumam, novērojama augļu masveida plaisāšana. Nudien sāp sirds, redzot pilnus kociņu zarus ar ieplaisājušiem, puves skartiem ķiršiem! Un tad vēl tie strazdi un vārnas, kas ik pa laikam paceļ debesīs skaļu plarkšķi! Tomēr, ja ieklausās, putnu brēcieni ir visai reti. Izrādās, Dobeles selekcionāri dārzā ierīkojuši par dārgu naudu iegādāto ASV ražoto putnu atbaidītāju: ar akumulatoru darbināmi skaļruņi ik pa laikam palaiž vārnas vai strazdu trauksmes saucienu, kas novērš putnu nelūgto ierašanos. Vismaz no tiem ķirši var justies droši.
Dobeles DSIS direktore Edīte Kaufmane atzīst, ka arī viņa nonākusi pie secinājuma: veikalos pircēji netic, ka piedāvātie saldie ķirši izaudzēti Latvijā, Dobelē. Neticību pastiprina arī prasītā cena: tā ir pilnīgi konkurētspējīga ar tālu ceļu braukušu ķiršu cenu. Kad ievestie ķirši maksājuši divus latus kilogramā, dobelnieki savējos tirgojuši par vienu latu. Neticības iemesls ir pavisam vienkāršs – cilvēku neziņa, ka ķirši var tikt ļoti sekmīgi audzēti arī pie mums, turklāt praktiski jebkurā valsts daļā, jebkurā dārzā, tikai daudz rūpīgāk nekā, teiksim, ābelēm izvēloties vispiemērotāko stūrīti nogāzē vai aizvējā un, protams, atbilstošāko šķirni. Tieši tālab Latvijā vairāki zemnieki, ieklausoties Dobeles DSIS speciālistu konsultācijās, jau uzsākuši saldo ķiršu komercdārzu ierīkošanu. Tas vieš ticību, ka jau drīz Latvija iekšējo tirgu pilnībā spēs piepildīt ar vietējas izcelsmes saldajiem ķiršiem.
Turklāt tagad piedāvāto saldo ķiršu šķirņu jau ir tik daudz, ka, tās pareizi izvēloties, ar augļiem tirgu var nodrošināt pusotru un pat divus mēnešus. Un nemaz nav tik daudz kultūru, kuru augļus svaigā veidā iespējams realizēt tik ilgā laika nogrieznī. Piemēram, arī tagad Dobeles DSIS iespējams iegādāties dažu šķirņu saldos ķiršus, turklāt vēlākās šķirnes vēl tikai sāks ražot.
Kas vēl Dobelē jauns?
Zemenes praktiski beigušās, ienākas avenes, upenes un jāņogas. Dobeles zinātnieki strādā pie projekta par ogu kultūru bioķīmisko izpēti: laboratorijas un pārstrādes ceha darbinieki cenšas pārbaudīt visu šķirņu ogu bioķīmisko sastāvu, izdalot perspektīvākās. Praksē tas notiek tā, ka no katras šķirnes ogām tiek ņemti un pārbaudīti paraugi, tad tie tiek sasaldēti, lai ziemā atkārtotu analīzes, tādā veidā noskaidrojot, cik daudz vērtīgo vielu ogās paliek pēc ilgākas uzglabāšanas.
Savukārt no visām avenēm tūlīt pēc novākšanas tiek spiesta sula. To saskaņā ar līgumu piegādā kādai firmai, kas izgatavo dziedniecisku balzamu. Dobelnieku piedāvātā aveņu sula ir ekoloģiski tīra, tāpēc tā ir ļoti pieprasīta. Tā ka tagad DSIS ir tiešām karsts ražas laiks.
Ogu novākšanā zinātniekiem un selekcionāriem vasaras brīvlaikā palīdz gan darbinieku bērni, gan, piemēram, Saldus arodskolas audzēkņi, kuriem bija iespēja Dobeli izvēlēties par prakses vietu. Atšķirībā no ārzemju komercdārziem, kur nereti praktizē augļu novākšanu ar pašu pircēju rokām, Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā tā nerīkojas. Tas tikai tādēļ, ka dārzi tiek nepārtraukti novēroti, pētīti un salīdzināti augšanas apstākļi, vārdu sakot, tajos nav vēlama nepiederīgu personu darbošanās. Cita lieta ir ekskursijas: praktiski katru dienu selekcionārus apmeklē interesentu grupas, kas tiek laipni izvadātas pa stādījumiem, zinātnieki sniedz konsultācijas un padomus ikvienam, kam interesē dārza veltes, bet vislabprātāk tiek konsultēti zemnieki, kas izrāda vēlēšanos iekopt jaunus komercdārzus. Divas reizes gadā interesentiem rīko dārza dienas, nākamā paredzēta 17. augustā.
Vienlaikus Dobeles aveņu un upeņu audzētāji turpina darbu triju valstu (Zviedrijas, Lietuvas un Latvijas) kopīgajā programmā, kuras ietvaros tiek veidoti un vienlaikus visās šajās valstīs pētīti jauni upeņu hibrīdi: joprojām nav tik universālas upeņu šķirnes, par kuru varētu sacīt – lūk, pati pilnība! Upenes galvenokārt paredzētas pārstrādei, tāpēc svarīgi tās izaudzēt gan ar labām garšas īpašībām, gan lai ogu miziņa būtu pārstrādei piemērota, turklāt nozīmīga ir arī krūmu forma un dažādas citas nianses. Sacītais attiecas arī uz avenēm. Tāpēc Dobeles DSIS vasara vienlaikus ir gan karstākais ražas, gan intensīvu pētījumu laiks, arī dažādu zinātnisko simpoziju laiks. Piedaloties starptautiskajos simpozijos, zinātnieki gan gūst jaunu informāciju turpmākajiem pētījumiem, gan iepazīstina pasauli ar Latvijas sasniegumiem.
