Mani vecāki savulaik mācījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņu mudināta, šo augstskolu izvēlējos arī es, kaut īpašas intereses par pārtikas tehnoloģiju tajā laikā man nebija.
Mani vecāki savulaik mācījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņu mudināta, šo augstskolu izvēlējos arī es, kaut īpašas intereses par pārtikas tehnoloģiju tajā laikā man nebija. Citi jaunieši tehnikumos bija ieguvuši profesiju, tāpēc viņu attieksme pret studijām bija brīvāka. Man nekas cits neatlika kā iet līdz galam un fakultāti beigt, jo ko es būtu darījusi bez diploma?
Tagad nevaru iedomāties, ka būtu apguvusi ko citu – profesija man ļoti gājusi pie sirds. Pabeigta maģistrantūra un nupat aizstāvēta doktora disertācija. Esmu atgriezusies Pārtikas tehnoloģijas fakultātē par vieslektori un asistenti. Man ir arī vēlēts amats – pētnieks, kas vairāk saistīts ar dažādu projektu izpildi.
Kaut arī nav tādas pieredzes kā pasniedzējiem, kas nostrādājuši 20, 30 gadu, man patīk mācīt studentus. Ceru, ka viņi iegūst kādu jaunu informāciju. Arī nākotnes perspektīva saistās ar fakultāti, citādi nebija vērts tik daudz mācīties.
Tagad pārtikas zinības studenti apgūst dziļāk. Mēs varējām izvēlēties vienu jomu un studēt to pastiprināti. Ieguvu inženiera grādu augu valsts produktu pārstrādē. Jaunieši vairāk darbojas laboratorijās. Tas paver plašākas izvēles iespējas nākotnē. Arī doktora grādu, pateicoties grantu sistēmai, var iegūt ātrāk – jau trijos gados. Cepuri nost par šo uzņēmību! Es savus pētījumus veicu sešu gadu laikā.
Uz PTF studēt vajadzētu nākt uzņēmīgiem, zinātkāriem jauniešiem, kas grib iegūt kaut ko jaunu un stingri nolēmuši, ka vēlas savu nākotni saistīt ar pārtikas ražošanu vai ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. Gaidām jautrus studentus. Ir jau arī jāmācās, taču pie mums notiek interesanti pasākumi. Studentu dzīve ir neaizmirstama!
