Ik dienu pasaulē tiek veikti neskaitāmi atklājumi un izdarīts lērums pārsteidzošu secinājumu.
Ik dienu pasaulē tiek veikti neskaitāmi atklājumi un izdarīts lērums pārsteidzošu secinājumu. Viena no slavenākajām dažādu superneticamu ideju laboratorijām ir Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA). Spriežot pēc nosaukuma, šīs iestādes galvenajam darbalaukam vajadzētu būt Visuma izpētei, taču nereti tās speciālisti gan savās idejās, gan izdarībās nolaižas kā līdz atmosfēras līmenim, tā arī līdz pat Zemei.
Darba kārtībā nonācis jautājums par revolucionāru materiālu izmantošanu lidojošu transporta līdzekļu ražošanā. Te nu šķietami pārdabiskie plāni brīžiem pārspēj pat visus fikciju sacerētāju sasniegumus. NASA Lenglijas (tā pati pilsēta, kur apmāca Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģentus) Pētījumu centrā jau krietnu laiku tiek izstrādātas tehnoloģijas, kas varētu tuvināt realitātei ideju par plaši pieejamiem personālajiem lidaparātiem, kas nākotnē spētu aizstāt pašlaik tik izplatītos četrriteņu transporta līdzekļus, ko saucam par automobiļiem (par to, vai tiek izstrādāti plāni arī sastrēgumu novēršanai gaisā, ziņu pagaidām nav). Nākotnes lidoņus pagaidām tiek plānots saukt par gaisa auto, un īpaši ievērojami tie ir tieši ar materiāliem, kas pagaidām tikko pārauguši ideju līmeni. Projekta virzītāji gan ir pārliecināti – mēs fantāziju padarīsim par īstenību!
Projekta, kura ietvaros notiek lidojošā auto izstrāde, galvenais uzdevums ir ieviest jaunas «nākotnes» konceptuālas dizaina formas. Tā vadītāja Anna Makgovana atzīst, ka «lielākā daļa cilvēku par šādu tehnoloģiju eksistenci vispār nezina», tāpēc jau tagad tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi, lai pēc divdesmit gadiem pasaule nepaliktu bez modernām, laikmetam atbilstošām tehnoloģijām. Tas gan, protams, neticību ambiciozajām iecerēm nemazina.
Lidaparāts, kas elastības ziņā neatpaliek no dzīviem organismiem, ar gaisa kaujinieku modeļu manevrētspēju un divreiz lielāku maksimālo ātrumu nekā militārajām lidmašīnām – tāds ir iecerēts jaunais lidojošais brīnums, kuru ieviest dzīvē paredzēts tuvāko dekāžu laikā.
Plānotā aeronautikas sasniegumu lēciena galvenais cēlonis ir «gudru» materiālu izmantošana. Īpašības, kas šiem materiāliem tiek piedēvētas, ir vairāk nekā vienkārši neticamas – spēja vajadzības gadījumā no stingrām kļūt lokanām, līdzīgi dzīviem organismiem just spiedienu un magnētiskā lauka tuvumā pat mainīt agregātstāvokli no šķidra uz cietu (tas, domājams, nenozīmē, ka iecerēts radīt šķidras lidmašīnas). Vēl paredzēts, ka, piemēram, lidaparāta spārnu stāvokli būs iespējams regulēt atkarībā no pārvietošanās ātruma.
Grandiozā projekta lolotāji paredzējuši lidaparātu aprīkot ar spārniem, kuriem pēc vajadzības iespējams mainīt ne vien stāvokli, bet (noteiktā temperatūras režīmā) arī… formu. Saprotams, ka jaunā sakausējuma, no kura spārnus iecerēts izgatavot, sastāvs netiek izpausts, taču tas vēl nav viss. Lai vēl vairāk ieintriģētu, tiek paziņots, ka materiāls būs «pašremontējošs», tas ir, defekta (roba, cauruma) gadījumā tas «izlabojas» pats. Gluži kā dzīvsudraba cilvēks labi zināmajā fantastikas filmā!
Lenglijas Pētījumu centrā tieši iecerētā lidojošā auto sakarā tiek veikta arī pjezoelektrisku materiālu izstrāde. Šī ikdienā nesastopamā materiāla īpašības var raksturot īsi – ja tiek deformēts pjezoelektrisks materiāls, tajā rodas elektriskais spriegums, savukārt, ja šim materiālam tiek «padota» strāva, tas pats deformējas. Projekta realizētāji uzskata, ka no šāda materiāla gatavotus lidmašīnas spārnus, kas aprīkoti ar elektronisku minisensoru baterijām, jutības ziņā var nepārspīlējot pielīdzināt dzīvam organismam.
«Tas ir tieši tāpat kā cilvēka organisms. Mums ķermenī viscaur ir muskuļi un nervi, mēs jūtam, kas notiek, un varam attiecīgi reaģēt,» apgalvo A.Makgovana.
Kad tas būs redzams dzīvē? Projekta dalībnieki min, ka par ikdienišķu parādību pagaidām šķietami tik nereālā un prātam bezmaz vai neaptveramā iecere pārvērtīsies pēc gadiem divdesmit. Te gan jāpatur prātā, ka kādā vecā dziesmā, kas radusies sešdesmito gadu sākumā, tika pareģots, ka «pēc divdesmit gadiem uz Mēnesi raķetē sestdienā aizbraukt būs nieks», taču nu jau ir pagājis divkārt ilgāks laiks, un – joprojām nekā…
