Reģionos nekustamo īpašumu cenas neskrēja debesīs arī buma laikā un nu atkarīgas no darba iespējām katrā pilsētā.
Kad atsāks pirkt avīzes, tad meklēs arī dzīvokļus, nosmej kompānijas «Latio» Liepājas nodaļas vadītājs Andrejs Džeriņš par nekustamo īpašumu tirgus atdzīvošanos Latvijas reģionos. Nekustamo īpašumu cenas ārpus galvaspilsētas arī buma laikā nesasniedza Rīgas līmeni un recesijas ietekmē nav kritušās tik krasi. Mājokļu darījumi reģionos atkarīgi no darba iespējām – ja tādu maz, cilvēki bēg uz Rīgu vai reģiona centru, meklējot mitekli tur. Nozīmīgs faktors ir lielums – jo lielāka pilsēta, jo aktīvāks tirgus, tātad arī cenu kritums jūtamāks. Guļamrajoni kustDarījumi aktīvāk notiek tā sauktajos Rīgas guļamrajonos – Jelgavā, Tukumā, Bauskā utt. «Latio» speciālists Jelgavā Viktors Svirkovskis šogad reģistrējis vienu darījumu ar dzīvokli, tomēr pie notāriem dzīvokļus pērk un pārdod vairāk, norēķinoties skaidrā naudā. Cenas gan vēl neesot samazinājušās līdz «zeķes uzkrājumu» līmenim, zemākais «atsitiens» esot priekšā.Mazāka interese par Rīgai tuvajām pilsētām gan ir no galvaspilsētas mikrorajonu iemītniekiem, jo Imantā vai Bolderājā dzīvokļi maksā gandrīz tikpat, cik Jelgavā, bet sabiedriskais transports uz darbu Rīgā kļuvis dārgāks. Aktivitāte jūtama no denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kas saņēmuši Rīgas domes pabalstu, par kuru mājokli izdevīgāk nopirkt reģionu pilsētās. «Latio» Jelgavas nodaļas vadītāja Maira Legzdiņa novērojusi, ka šie pircēji labprātāk iegādājas mazus, izremontētus dzīvokļus, kuros nav jāiegulda laiks un līdzekļi.Vajag pataustītRajonu pilsētās vairāk nekā Rīgā svarīga iespēja «pirkumu pataustīt», stāsta Jānis Biernis, SIA «Latio vērtētāji un konsultanti Vidzemē» valdes priekšsēdētājs. Tas attiecas gan uz sērijdzīvokļiem, kuru skaits pilsētās ir ierobežots – no dažiem simtiem līdz nepilniem 10 tūkstošiem, gan uz jaunajiem projektiem un apbūves zemesgabaliem. Pircējam svarīga infrastruktūra, komunālo maksājumu apmērs, «vietas smukums» utt. Jauno projektu mazVairāk jauno projektu pieejami Rīgai tuvākajās pilsētās, lielākā daļa rekonstruēti no padomju laikā nepabeigtajām būvēm. Jelgavas apkārtnē tādu ir seši, pirms pāris gadiem sāktie «Gulbji» nav tapuši pat ar pircēju iemaksām. Dažos palikuši tikai lielākie dzīvokļi. Bauskā un Iecavā ir divas rekonstruētas ēkas un topošs jaunbūvju ciemats. Pa vienam jaunpabeigtam namam ir Tukumā, Gulbenē un Aizkrauklē. Alūksnē, Valkā un Smiltenē pašlaik jaunos projektus nepiedāvā.Liepājā, kura lepojas ar četriem jauniem projektiem, to tirgus apstājies, saka A.Džeriņš. Jelgavā, Tukumā un Bauskas rajonā jauno dzīvokļu cena gandrīz neatšķiras no sērijveida, un attīstītāji tos spiesti pārdot zem pašizmaksas.Tālāk no galvapilsētas «tirgus nervozitāte» mazāk jūtama, teic J.Biernis: «Vidzemē strādā mazāk attīstītāju, tāpēc jauno projektu cena te nav būtiski mazāka, taču attīstītājs gatavs dot atlaidi reālam pircējam.» Vidzemes pilsētās pieejami ne vairāk par pussimtu jauno dzīvokļu, kurus tirgus «pāris gados mierīgi sagremos». Tiesa, tas prasa banku pretimnākšanu, tāpēc nereti attīstītāji spiesti ceturksnī pārdot vienu līdz trīs dzīvokļus, lai segtu kredītmaksājumus. Aktivitāte sarukusiMājokļu darījumu skaits Latvijā, pēc Zemesgrāmatas datiem, šā gada sākumā bija ap 1000 mēnesī – uz pusi mazāk, salīdzinot ar pērnā gada sākumu, un četrreiz mazāk, salīdzinot ar augstāko darījumu skaitu 2007. gada pavasarī. Eksperti prognozē, ka vēl pusgadu, gadu valdīs neziņa un cilvēki nogaidīs, pat ja viņiem mājoklis vajadzīgs. Situācija mainīsies, kad atjaunosies kopējā ekonomiskā aktivitāte un kreditēšana normālā apmērā. Tāds drudzis kā pirms pāris gadiem gan kādu laiku neesot gaidāms.
