Pašlaik no 29 Jelgavas rajona bibliotēkām internets apmeklētājiem pieejams 26.
Pašlaik no 29 Jelgavas rajona bibliotēkām internets apmeklētājiem pieejams 26. Pārējās trīs tas būs jau tuvākajos mēnešos.
Pirms gada “Ziņas” rakstīja, ka, realizējot vērienīgo “Gaismas pils” projektu – Nacionālās bibliotēkas celtniecību –, vienlaikus tiks īstenots ne mazāk vērienīgs darbs: vienotā datorizētā tīklā apvienoti vairāk nekā septiņi simti Latvijas bibliotēku, tostarp arī mūsu pilsētas un rajona. Laiks gājis, un daļa no lielā projekta jau realizēta.
2005. gadā īstenots pirmais “Gaismas tīkla” projekta posms – 753 valsts un pašvaldību bibliotēkām piegādāti datori un ierīkoti interneta pieslēgumi. Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekta ietvaros arī 2006. gada sākumā turpinājās datortehnikas piegāde. To īstenoja Kultūras ministrijas valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, bet finansējums piešķirts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts budžeta. Papildus pērn jau iegādātajiem, šogad bibliotēkas saņems 1500 datoru, tiks ierīkoti 200 lokālo datu pārraides tīklu un izveidoti 190 interneta pieslēgumu.
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores vietniece un rajona pašvaldību bibliotēku metodiskā vadītāja Dzintra Punga “Ziņām” atzīst, ka cerētais bibliotēkās gandrīz piepildījies: “Realizējot projektu “Gaismas tīkls”, internetam pieslēgtas 26 no 29 Jelgavas rajona pašvaldību bibliotēkām. Visas saņēma arī jaunus datorus.” Atlikušās trīs grāmatu krātuves – Ziedkalnes, Jaunpēternieku un Jaunsvirlaukas – internetu un jaunus datorus iegūs jau tuvākajos mēnešos. Runājot par situāciju Jelgavā, Zinātniskās bibliotēkas direktore Aija Nadziņa stāsta, ka visas četras pilsētas grāmatu krātuves projekta ietvaros pēdējā gada laikā tikušas pie divdesmit jauniem datoriem. Turklāt netālā nākotnē būs iespēja nomainīt savu laiku nokalpojušo centrālo datu serveri.
Liels atspaids no valsts bijusi arī iespēja datorzinībās apmācīt bibliotekārus. Pilsētā un rajonā zināšanas papildināja 32 speciālisti.
Pašlaik visi informācijas tehnoloģiju pakalpojumi internetam pievienotajās grāmatu krātuvēs ir bezmaksas, jo līdzekļi tam bija paredzēti, sākot projektu. Tālākais finansējums gan ir katras pašvaldības ziņā. Turklāt to paredz likumi, kas šādu pienākumu – nodrošināt ar bezmaksas pakalpojumiem informācijas sniegšanā – noveļ uz pašvaldības pleciem. Pārsvarā tie būs līdzekļi, kas paredzēti pastāvīgā interneta pieslēguma nodrošināšanai. Jāatzīst, ka to apmērs ir salīdzinoši neliels, iedzīvotāji šādi vienalga būs ieguvēji. Turklāt, kā teic A.Nadziņa, līdz ar “Gaismas tīkla” projekta sākšanu mainījusies arī pašvaldību attieksme pret savām izdevumu krātuvēm. Dz.Punga stāsta, ka daudzviet tās izremontētas, jo jaunās tehnoloģijas vecās un noplukušās telpās neklājās ieviest.
Jau tagad vietās, kur bibliotēkas pieslēgtas internetam, lasītājiem bez maksas pieejamas pilnvērtīgas elektroniskās datu bāzes par dažādām nozarēm latviešu un angļu valodā. Tajās pilnu tekstu datu bāzēs lasītāji var lasīt enciklopēdijas, vārdnīcas, žurnālus un rakstu krājumus.
Informācijas tehnoloģijas arvien plašāk ienāk arī bibliotēku darbā. Tās jau tagad maina pastāvošo uzskatu, ka tā ir vieta, kur plauktos savu lasītāju gaida grāmatas. Līdz ar pievienošanos pasaules informatīvajai telpai bibliotēkas kļūst par vietu, kur ikviens apmeklētājs var iegūt nepieciešamo informāciju. Kā atzīst A.Nadziņa, bibliotekāra uzdevums tagad ir popularizēt tos pakalpojumus, kas pieejami lasītājiem.
***
Pieejamās elektroniskās datu bāzes
EBSCO – populārzinātniski žurnāli par dažādām nozarēm.
NAIS – Normatīvo aktu informatīvā sistēma nodrošina lietotājam pieeju Latvijas likumdošanas un normatīvajiem aktiem, kā arī Latvijas Republikai saistošo starptautisko vienošanos un līgumu teksti.
“Cambridge Journals Online” – 200 pilna tekstu žurnālu par dažādām zinātņu nozarēm.
OVID – medicīnas žurnāli.
“Emerald” – plašs rakstu krājums par biznesa vadību un bibliotēkzinātni.
RUBRICON – 60 enciklopēdiju, vārdnīcu un rokasgrāmatu.
“Integrum Techno” – daudzpusīgs rakstu krājums par dažādām nozarēm krievu valodā.
OVID CAB “Abstracts” – izdevumi dažādās lauksaimniecības nozarēs
“Letonika” – enciklopēdiska uzziņu un tulkošanas sistēma internetā par Latviju.
“ProQuest” – informācijas meklēšanas sistēma, kas nodrošina piekļuvi 74 datu bāzēm un elektroniskajām bibliotēkām par praktiski visām zinātnes un izglītības nozarēm.
“Referex” – grāmatas par ķīmiju, materiālzinātni, elektroniku un mehāniku.
