Dobeles rajona Augstkalnes pagastā 5. janvārī ekspluatācijā tika nodota Gulbīšu hidroelektrostacija uz Svētes upes, kas pēc skaita ir 72. mazā HES Latvijā.
Dobeles rajona Augstkalnes pagastā 5. janvārī ekspluatācijā tika nodota Gulbīšu hidroelektrostacija uz Svētes upes, kas pēc skaita ir 72. mazā HES Latvijā.
Dobeles rajonā pašlaik darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet piecas vēl ir projektēšanas stadijā. Savukārt Jelgavas rajonā nesen sākta pirmās mazās HES būvniecība Lielplatones «Ziedlejās» uz Platones upes, taču elektrostacijas paredzēts būvēt arī Platonē un Vilcē.
«Hidroelektrostaciju būvniecība ir viens no Jelgavas individuālā uzņēmuma «Novators» darbības virzieniem, un šis ir mūsu trešais objekts,» stāsta firmas īpašnieks Ivans Bergmanis. Uzņēmums ir ekspluatācijā nodotās Gulbīšu HES darbu pasūtītājs, izpildītājs, HES īpašnieks un apsaimniekotājs. Augstkalnes pagasts savulaik neizsludināja konkursu uz darbu veikšanu, bet «Novators» pie vecā dzirnavu dīķa avārijas stāvoklī nonākušo objektu atrada pats.
«Būvnieki veikuši ūdens pārgāzes un ūdenskrātuves krastu nostiprināšanu un celtniecībā izmantojuši nevis dzelzsbetona, bet metāla konstrukcijas, tādējādi tā izmaksājusi divas reizes lētāk,» stāsta Valsts būvinspekcijas hidrotehnisko būvju darba drošības un kontroles daļas vadītājs Guntis Braslavs. Gulbīšu HES izmaksas ir 28 tūkstoši latu, elektrostacija darbosies piecus mēnešus gadā, un vasara būs klusais periods. Arī pašlaik HES strādā ar sešu stundu ilgu pārtraukumu diennaktī. Tās jauda ir 97 kilovati, elektrostacijai ir viena turbīna, ūdenskrātuves platība –14,7 hektāri, bet normālais ūdens līmenis – 50,9 metri. HES strādā automātiskā režīmā, un tai nekas ļauns nevar notikt, arī, ja cilvēka nav klāt, jo, krītoties ūdens līmenim, stacija automātiski izslēdzas. Līdzās atrodas transformatoru apakšstacija, kurā Gulbīšu HES saražotā elektroenerģija tiek iepludināta «Latvenergo» kopējā tīklā. Hidroelektrostaciju uzrauga operators Jānis Laiviņš, pēc profesijas enerģētiķis un arī pagasta padomes deputāts. Viņaprāt, nelielā HES ir pozitīvs ieguvums Augstkalnes pagastam, jo, ja netiktu uzbūvēta elektrostacija, šajā vietā valdītu sabrukums un postaža.
Pašlaik sabiedrībā notiek diskusijas, vai vajag par mazo HES saražoto elektroenerģiju maksāt dubultu tarifu un vai valdības lēmuma atcelšana negatīvi neietekmēs Latvijā iesākto mazo HES atjaunošanas un būvniecības procesu. I.Bergmanis uzskata, ka arī tarifa pazemināšanās gadījumā mazās elektrostacijas būvēt, izmantojot lētas tehnoloģijas, būs izdevīgi, tikai tās grūtāk atmaksāsies. Daži uzņēmēji, kas būvniecībai ņēmuši kredītus bankās, var arī bankrotēt, līdz ar to būvēt gribētāju skaits samazināsies. Speciālisti prognozē, ka Gulbīšu HES varētu atmaksāties trijos gados, un firmai «Novators» ir darba pilnas rokas, jo iesākti mazo hidroelektrostaciju būvdarbi Lielplatonē un Kroņaucē.
Bet kāda ir mazo elektrostaciju ietekme uz vidi? Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Vitauts Dzenis un vecākais inspektors Gunārs Žideņš uzskata, ka mazās HES veido labāku un sakārtotāku vidi. Sekas būtu neprognozējamas tad, ja šādi veci dzirnavu dīķi kā Augstkalnē tiktu likvidēti. Turklāt melioratori HES būvētājiem, lai neietekmētu lauksaimniecības zemju platību, nosaka maksimāli iespējamo ūdens līmeni un minimālo ūdens līmeni, kuru neievērojot, gan tiek nodarīts kaitējums videi – sākas krastu erozija. Piemēram, Gulbīšu HES normālais ūdens līmenis ir 50,9 metri, maksimālais – 51 metrs, bet minimālais – 50,4 metri. Parasti mazās HES izraisa minimālu krasta eroziju, jo jau projektā tiek paredzēts krastus nostiprināt. Par vienīgo negatīvo iezīmi speciālisti atzīst spēkstaciju slikto ietekmi uz zivju migrāciju.
