Tā vien šķiet, ka esam iegājuši zonā, ko varētu saukt arī par «bēdu leju» bez krastiem. Kur vien raugies, ko klausies, dzirdi tikai vienu – krīze, krīze… Tieši tāpēc divtik patīkami uzzināt, ka Ventspils pusē (protams, žēl, ka ne mūsu Jelgavā) vietējās augstskolas studenti atvēzējušies kaut kam šodienas skarbajai realitātei gluži neticamam. Proti, viņi ķērušies pie sava satelīta izstrādes. Jā, jā, īsta kosmosā lidojoša Zemes mākslīgā pavadoņa! Tas nav arī nekāds alusbrūža reklāmas triks, kurā savulaik «kosmosā uzšāva» dažus letiņu «lāčplēšus» ar visiem alus kausiem. Šoreiz viss notiek pa īstam, un, ja melnais kaķis nepārskries, līdz gada beigām ventspilnieku ražojumu orbītā ap Zemi nogādās Indijas nesējraķete. Vēl tikai viena piebilde pie šā notikuma – studentu izstrādātā pavadoņa galvenais uzdevums būs kuģu satiksmes uzraudzība un navigācija. Tas uztvers to identifikācijas signālus un noraidīs dienestiem uz sauszemes. Salīdzinot ar ieguldīto pusmiljonu eiro, projekta atdeve vairs nebūs mērāma procentu desmitos, bet gan vismaz simtos. Tieši par to jau gadiem daudzinājuši politiķi, ka jārealizē pašmāju inovatīvās ieceres ar lielu pievienoto intelektuālo vērtību. Praksē valsts atbalsts, lai arī ne tik tehnoloģiskiem projektiem kā šis (tam nauda atrasta ārpus Latvijas), tiek vispār nogriezts. To, kas draud iestāties Latvijas augstskolās un pētnieciskajos institūtos, nekā citādi kā par intelektuālā potenciāla lielo iznīdēšanu nenosauksi.
