Latvijā gaļas liellopu audzēšanai raksturīga viļņveidība – ja saimnieki redz, ka valsts nozari atbalsta, tad lopus gaļai sāk audzēt vairāk. 2004. gadā daudzi gaļas lopu audzēšanai atmeta ar roku, jo strauji kritās gaļas realizācijas cenas.
Latvijā gaļas liellopu audzēšanai raksturīga viļņveidība – ja saimnieki redz, ka valsts nozari atbalsta, tad lopus gaļai sāk audzēt vairāk. 2004. gadā daudzi gaļas lopu audzēšanai atmeta ar roku, jo strauji kritās gaļas realizācijas cenas.
Mūsu valstī aizvien vairāk saimniecībās Latvijas brūnās vai Holšteinas melnraibās šķirnes govis krusto ar gaļas šķirņu buļļiem. Līdz šim gan veikts maz pētījumu par piena un gaļas šķirņu krustojumu efektivitāti. Ja Latvijas brūnajai govij, kas krustota ar kādu no gaļas šķirnes buļļiem, piedzimst bullēns, tam raksturīga labākas kvalitātes gaļa nekā teļiem, kas iegūti no piena šķirnes govīm. Šāds saimniekošanas veids izdevīgs arī piena lopkopības saimniecībām, gaļas lopu turēšanu attīstot kā blakus nozari.
Uzskatu, ka Latvijas audzētājiem piemērotākā gaļas liellopu šķirne ir Limuzīnas. Tai raksturīgi labas kvalitātes liemeņi un attīstīta muskulatūra. Tomēr lecināšanai ar gaļas šķirņu buļļiem jāizvēlas liela auguma pirmpienes vai piena govis, kam raksturīgas vieglas dzemdības.
ES likumdošana nosaka divus galvenos kautķermeņu kvalitātes rādītājus – muskulatūras attīstība un taukaudu noslāņojums –, kas tieši atkarīgi no lopu ēdināšanas un barības. Ārzemēs gaļas cena atkarīga no tās kvalitātes, taču daudzi mūsu valsts audzētāji vēl nepietiekami saprot, ka pircēji grib augstvērtīgu liesu gaļu, un liellopus vai nu neatbilstoši baro, vai audzē pārāk ilgi, kas savukārt veicina taukaudu noslāņošanos.
Jāpiebilst, ka gaļas liellopu audzēšana mūsu valstī var pastāvēt tikai ar valsts atbalstu. Pretējā gadījumā saimnieku ieguvums, lopus realizējot, nebūtu īpaši liels. Tas tādēļ, ka gan vaislas buļļa, gan govs uzturēšanas izmaksas var segt tikai no jaunlopa realizēšanas. Turklāt gaļas šķirņu govīm raksturīgs kluss meklēšanās periods, tādējādi no govs ne katru gadu var iegūt teliņu. Tāpēc apsēklošanu iesaka veikt dabīgi, uz 20 govīm paredzot vienu vaislas bulli. Teliņus no mātēm atšķir septiņu astoņu mēnešu vecumā, šajā laikā optimālā variantā govij jau atkal vajadzētu būt grūsnai. Ar gaļas liellopu audzēšanu labāk nodarboties mazāk labvēlīgos lauksaimniecības apvidos, kur intensīva zemkopība nav izdevīga.
Arī šā gada subsīdijās plānots atbalsts zīdītājgovju turētājiem. Ja saimniecībā tur tīršķirnes lopus, par katru piedzimušo teliņu valsts paredzējusi izmaksāt 65 latus (novērtēts ciltsgrāmatā), par nenovērtētu tīršķirnes teliņu – 50 latu, bet par pirmās pakāpes krustojumā ar gaļas šķirnes liellopu piedzimušu teliņu – 30 latu. Šajā gadā ieviests jaunums – subsīdijas izmaksā arī tad, ja gaļas šķirnes govij teliņš nepiedzimst. Līdz šim atbalsts bija pieejams tikai pēc govs kārtējās atnešanās.
Valsts paredzējusi arī atbalstu par vaislas materiāla iegādi no ārzemēm, saimniekam izmaksājot 50 procentu no vaislinieka cenas. Uzskatu, ka subsīdijas būtu jāparedz arī tad, ja gaļas šķirņu vaislas liellops nopirkts mūsu valstī, jo jau patlaban vairākas saimniecības izaudzē augstas kvalitātes vaislas lopus.
Latvijā pēdējā laikā attīstības tendences vērojamas bioloģiskajā lopkopībā. Izveidota bioloģiska kautuve, kur iegūto gaļu par augstākām cenām eksportē uz ārzemēm.
