«Cukurfabrika varētu lēmumu atsaukt» (17. marts). ribo: Kas tie par vadītājiem – no sākuma izdara un tad «štuko», kā vajadzētu.
“Cukurfabrika varētu lēmumu atsaukt” (17. marts)
ribo: Kas tie par vadītājiem – no sākuma izdara un tad “štuko”, kā vajadzētu. “Mēs domājām” – he – he, smiekli nāk par šādiem priekšnieciņiem.
cukurs: Cits var izdarīt, tad arī pašiem paliek žēl! Var redzēt mūsu darboņu spējas – galvenais, dabūt naudu, turklāt – ne par neko.
Auditors: Tā nav nožēla par to, ka slēguši rūpnīcu, vai to, ka kaut kādi zemnieki nesaņems kaut ko kompensācijās, bet gan par to, ka no šā darījuma nedabūs tik lielu “džunguru”, kā sākumā bija cerējuši. Kvotu pārdalīšana samazina Jelgavas Cukurfabrikas kompensācijas summu par diviem miljoniem. Tad vēl, lai saņemtu naudiņu, būs jāizmaksā kompensācijas darbiniekiem, zemniekiem u.c. A bija tak domāts, ka visi tie miljoni aizies īpašniekiem.
Bet vispār jau tas ir teātris, jo par to, ka Jelgavas “cukurene” tiks slēgta, lēmums bija pieņemts krietni pirms tam, kad tas tika noformēts oficiāli.
“Ulmanis nebūtu vis tā rīkojies” (17. marts)
kāds: Nu nesaprotu es šādu vārsmu rakstītājus. Ko Liekmanis ar to gribēja pateikt? Vai to, ka visai tautai tagad jāmetas cīnīties par Jelgavas Cukurfabrikas saglabāšanu? Interesanti, kā viņš šo pasākumu iedomājas. Vai varbūt tautai būtu jāsametas, lai kompensētu īpašniekiem “zaudējumus”, kas viņiem radīsies no cukura kvotu samazināšanas?
