Kas var būt jaukāks par vārdadienu tik skaistā laikā! Šīsdienas gaviļniekiem Inešiem un Ērikiem, kā jau kungiem, varbūt nebūs tik lielu puķu klēpju, bet Ineses noteikti saņems visu košo pavasara ziedu buķeti.
Kas var būt jaukāks par vārdadienu tik skaistā laikā! Šīsdienas gaviļniekiem Inešiem un Ērikiem, kā jau kungiem, varbūt nebūs tik lielu puķu klēpju, bet Ineses noteikti saņems visu košo pavasara ziedu buķeti.
Dāmu drēbnieka amata meistare un salona «Inese» saimniece Inese Līce priecājas par šo iespēju arī vēl tāpēc, ka pašas dzimšanas diena iekrīt ziemā.
«Cik sevi atceros, esmu šuvusi. Kaimiņiene, kas bija šuvēja, mani auklējot, šuva. Tā viņai blakus arī es pamazām to sāku darīt. Vispirms zīmēju papīra kleitas no skaliņa uztaisītām lellēm. 7. klasē pati uzšuvu sev skolas formu, lai būtu citādi nekā pārējiem,» atceras Ineses kundze.
Gaviļniece profesiju ir apguvusi Vieglās rūpniecības tehnikumā, viņai ir arī augstākā pedagoģiskā izglītība – Ineses kundze ir beigusi Tehniskās universitātes Pedagoģisko fakultāti. Taču, kā atzīst pati, jāturpina papildināt savas zināšanas: «Kad abi dēli bija paaugušies, pabeidzu knipelēšanas kursus. Kārtojot mežģīņu darināšanas zeļļa eksāmenu, noskaidroju, ka varu iegūt dāmu drēbnieka amata meistara diplomu. Piecus gadus nostrādāju Amatniecības meistaru skolā. Šis laiks deva daudz un bija manai izaugsmei svētīgs: divreiz gadā braucu uz semināriem, kopā ar audzēknēm rīkojām modes skates. Pavisam drīz man priekšā eksāmens – Jaunciema arodskolā mācos divgadīgajos modistu kursos, kas tika izveidoti šūšanas speciālistiem.»
Ja ir priekšzināšanas, cilvēks mācoties var iegūt vairāk: «Kļūstam prātīgāki un zinām, ko gribam. Vajag mācēt paņemt zināšanas un nebaidīties pateikt, ka nezini,» uzskata gaviļniece.
No pērnā gada oktobra meistare Inese ir kļuvusi par sava salona saimnieci un priecājas, ka vīrs un abi dēli vienmēr ir atbalstījuši viņas centienus. Vīrs pat esot uzkurinājis: dari pati, tu to vari!
Ineses kundze atzīst, ka daudz gūst arī no saviem klientiem. «Esmu sastapusi ļoti interesantus cilvēkus,» viņa saka. Pēdējos gados, kad rocības un ērtības dēļ bieži izvēlamies gatavu apģērbu, pie šuvēja nāk klienti, kuriem priekšā kāds nozīmīgs dzīves notikums vai arī tad, ja ir nestandarta augums. «Prieku sagādā tas, ja klients tev uzticas. Esmu gandarīta, ja uzticība tiek panākta un galarezultāts ir veiksmīgs,» saka meistare.
Ineses kundze ir dzimusi jelgavniece un apgalvo, ka visi viņu senči ir nākuši no Zemgales. Pašai vislabāk patīk Pārlielupe, kur viņa arī dzīvo. «Man negribas braukt nekur tālāk. Labi atpūšos tepat – te ir kluss, pie mājas ir liels dārzs,» viņa saka.
Par brīvo laiku Ineses kundze saka: «Man tāda nav! Brīvajā laikā es mācos. Taču, ja tāds atrodas, labprāt palasu kādu grāmatu.» Savu daļu laika aizņem arī darbošanās Drēbnieku biedrībā, kur gaviļniece piedalās arī amata meistaru un zeļļu eksāmenu komisijā.
Iespējams, Ineses kundzes mērķtiecība ir veidojusies, pateicoties viņas vārdam. To gaviļniecei devusi māte. 1956. gadā ļoti populāra sportiste bija Inese Jaunzeme un Ineses māmiņai ir ļoti patikusi viņas uzdrošināšanās un neatlaidība, tāpēc arī savu meitu tā nosaukusi.
