«Neiespējamais ir iespējams, ja tam tic.» (Z.Mauriņa.). Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta iedzīvotājai Solvitai Uzānei ir noteikta 1. grupas invaliditāte.
“Neiespējamais ir iespējams, ja tam tic.” (Z.Mauriņa.)
Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta iedzīvotājai Solvitai Uzānei ir noteikta 1. grupas invaliditāte. 2003. gadā viņa cieta autoavārijā un traumas dēļ piesaistīta ratiņkrēslam. Pateicoties uzņēmīgai sociālajai darbiniecei, kas rūpējas par pagastā dzīvojošo cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumiem, Solvita 2005. gadā saņēma vēstuli, kurā bija izklāstīts, kādas profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti piedāvā valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs”. Iepazinusies ar programmām, viņa nolēma pieņemt izaicinājumu. “Bija apnicis sēdēt mājās. Lai aizbēgtu no ierastās ikdienas rutīnas, zvanīju, lai pieteiktos mācībām,” stāsta Solvita. Apņēmības spārnota, 2006. gada augustā viņa devās uz profesionālās piemērotības noteikšanas kursiem, kas norisinājās divas nedēļas. “Sastapos ar ļoti pretimnākošiem cilvēkiem – sociālajiem darbiniekiem, pasniedzējiem, mediķiem u.c. Katru dienu kādā priekšmetā – matemātikā, fizikā, grāmatvedībā, latviešu valodā u.c – bija jāpilda testi, kā arī dažādas grūtības pakāpes uzdevumi, lai noteiktu katra pretendenta spējas, ņemot vērā intereses, veselības stāvokli, iepriekšējo izglītību, pieredzi” stāsta Solvita un uzskata, ka viņai palaimējās, jo tā paša gada septembrī tika uzņemta klātienes nodaļā. Tā arī šķita visatbilstošākā, jo būtu ļoti problemātiski izbraukāt. Viņa uzsver: “Skola ir lieliski piemērota cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības norisinās vairākās ēkās, bet ir viegli pārvietoties ratiņkrēslā, jo ierīkotas uzbrauktuves un nav problēmu nokļūt vajadzīgajā vietā. Lifts aprīkots ar speciālām skaņas ierīcēm, tas paredzēts cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.” “Pedagogi ir atsaucīgi un pretimnākoši. Ja nepieciešams, labprāt paskaidros, neatteiks palīdzību,” atzīst Solvita. Kā pozitīvu momentu viņa min -, beidzot šo mācību iestādi, iespējams iegūt 1. līmeņa augstāko izglītību. “Mācību programma saskaņota ar Rīgas Tehnisko universitāti, un pēc Koledžas RRC absolvēšanas uzreiz var stāties minētās augstskolas 3. kursā,” uzsver Solvita. Pašlaik viņai noteikta nākotnes mērķa nav, būtiski šķiet pēc vasaras brīvlaika turpināt mācības. Valsts aģentūrā ir padomāts arī par brīvā laika pavadīšanu un vaļaspriekiem, tiek piedāvātas sporta nodarbības arī cilvēkiem ratiņkrēslā, piemēram, ratiņbasketbols. Viņa pauž, ka ir piedalījusies vieglatlētikas sacensībās – lodes grūšanā un diska mešanā.
Solvita cilvēkiem ar invaliditāti iesaka; “Nevajag baidīties! Ja ir vēlēšanās, tad ir iespējas, kuras veiksmīgi īstenojamas. Valsts aģentūrā ir ļoti plašs piedāvāto programmu klāsts, un katrs var izvēlēties sev atbilstošāko, kā arī mācīšanās veidu – klātienē, neklātienē, vakara grupā, tālmācībā. Ja vien ir interese, iespējas var atrast vienmēr ko arī piedāvā valsts aģentūra “Sociālās integrācijas centrs”.
