Pirms 15 gadiem Staļģenes pamatskolas piektklasnieks pēc stundām nolēma palūkoties, kas īsti notiek sporta skolotāja Aivara Nagļa vadītajos brīvās cīņas treniņos.
Pirms 15 gadiem Staļģenes pamatskolas piektklasnieks pēc stundām nolēma palūkoties, kas īsti notiek sporta skolotāja Aivara Nagļa vadītajos brīvās cīņas treniņos.
Daži džekiņi pirms tam bija lielījušies ar paņēmieniem, mēģinādami mani apgāzt,– Ivars atceras, ka tas viņiem neesot izdevies, taču interese par cīņas sportu gan iekvēlināta.
Pirmais treneris no Dzirniekiem nākušajam puisim joprojām ir autoritāte, un zināmā mērā tieši tāpēc Jaunsvirlaukas pagasts nu ticis pie titulēta sporta dzīves vadītāja – pirms divām dienām oficiāli šajā amatā stājies vairākkārtējs Latvijas kadetu un junioru čempions brīvajā cīņā, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā augstāko izglītību ieguvušais K.Kundziņa brīvās cīņas skolas treneris Ivars Drupa.
Nejauši pareizā izvēle
Kad pēc devītās klases bija jādomā, kur izglītoties tālāk, treneris Ivaram ieteicis iet uz Rīgu, kur slavenā brīvās cīņas meistaru kalve V.Freidenfelda klubs nodrošināja iespēju dzīvot internātā. “Mācījāmies Rīgas 84. vidusskolā, galvaspilsētā visai prestižā mācību iestādē, kur pēc lauku skolas iejusties nebija viegli. Taču skolotāji bija pretimnākoši,” Ivars stāsta, ka gala eksāmenus nav iznācis kārtot, jo tieši tad treniņnometnē pilnā sparā ritējusi gatavošanās Eiropas čempionātam, bet pa vidu vēl izdevies uzlabot atzīmes dažā labā priekšmetā.
“Gribēju iet uz Aizsardzības akadēmiju, bet tieši togad mainījās noteikumi un uzņēma tikai pēc augstskolas. Tad nu nekas cits neatlika, kā stāties Sporta pedagoģijas akadēmijā.” Mācoties trešajā kursā, Ivars uzzinājis, ka militārajā augstskolā atkal uzņem ar vidusskolas atestātu, taču tad jau bijis pārliecināts par savas izvēles pareizību.
“Nedomāju, ka armijas dienests “no zvana līdz zvanam” man ietu pie sirds,” viņš spriež, kad jau seši gadi nostrādāti trenera amatā un pēc audzēkņu pirmajiem panākumiem nopietnās sacensībās izbaudītas izjūtas, kuras Ivars nodēvē par “neaprakstāmām”.
Starp savējiem
Ritinot sarunu par “dzīvi sportā”, Ivars ceļ galdā fotogrāfijas. Lūk, viņa treneris Freidenfelda klubā Nikolajs Kondratenko. Lūk, grupa audzēkņu, no kuriem krietna tiesa jau plūkuši ne vien Latvijas čempionātu, bet arī starptautiskus laurus. Lūk, kadrs no treniņnometnes, kur priekšplānā redzams Jakutijā brīvās cīņas mākslu apguvušais Salvis Pudovs… Kamēr cenšos bildēs sazīmēt savu sarunbiedru, viņš sirsnīgi pamanās iepazīstināt ar klātesošajām Latvijas brīvās cīņas slavenībām, tā netieši atklādams arī paša izjūtas – šajā plejādē viņš ir līdzās autoritātēm, starp domubiedriem, starp savējiem.
Jau studiju gados Ivars Drupa sācis piestrādāt par treneri. Sākumā bijusi grupiņa zēnu 2. pagarinātās dienas vidusskolā Juglā. “Bērnus ne vienmēr varēja dabūt uz treniņiem – ja nebija izmācījušies, skolotāji nelaida. Es savukārt citā laikā nodarbības nevarēju iekārtot, jo pašam bija treniņi un studijas,” viņš atceras, ka sākums bijis visai sarežģīts, bet ar laiku pārnācis uz K.Kundziņa skolu, kur “pamazām sāka lasīties mazie” un nu jau trenera pārziņā ir trīs grupas.
“Mēs esam draugi,” viņš teic par saviem audzēkņiem, ar kuriem kopā tiek pētītas un izmēģinātas visas šā vīrišķīgā sporta veida “fiškas”. Kādi seši pie viņa skolojas septīto gadu un jau rāda arī atzīstamu meistarību. “Nupat Latvijas zēnu čempionātā izcīnījām divas pirmās, vienu otro un vienu trešo vietu,” Ivars secina, ka prieks par audzēkņa panākumiem ir kas gluži cits nekā gandarījums, ja pašam izdevies uzvarēt.
Dzirnieki – Jelgava – Rīga
Tāds tuvākajā laikā būs jaunā sporta jomas speciālista dzīves un darba gaitu maršruts. “Pagastā jau man visi pazīstami, zinu, kas ar kādu sporta veidu nodarbojas. Kad pienāks rajona sacensību nolikumi, meklēšu tik rokā. Sporta zāle arī būs jāpieskata, lai tur ir gan kārtība, gan iespēja jauniešiem darboties,”, līdz šim arī pats iespēju robežās iesaistījies visos Jaunsvirlaukas sporta pasākumos, Ivars spriež, ka lielām grūtībām jaunajā organizatora amatā nevajadzētu būt.
Arī aktīvās cīkstoņa gaitas viņš vēl netaisās pamest. Lai gan valsts kadetu un junioru brīvās cīņas čempionu pieaugušo kārtā vajājušas traumas un pie līdzīga panākuma pagaidām nav izdevies tikt, Latvijas pirmajā olimpiādē 2004. gadā viņš izcīnījis sudraba medaļu un arī šogad gatavojas startēt Ventspilī. Tāpēc, kā pats saka, “piestaigā” uz treniņiem pie Aivara Nagļa, izmanto arī jebkuru iespēju padarboties kopā ar sparingpartneriem Rīgā. Galvenais, viņaprāt, turpmāk būs prasme pareizi sadalīt laiku, lai tā pietiktu gan privātiem brīžiem kopā ar draudzeni, gan audzēkņiem galvaspilsētā un sportotgribētājiem Jaunsvirlaukā, gan pa kādai treniņnodarbībai arī pašam.
***
Ivars Drupa
Dzimšanas gads: 1983.
Izglītība:
Staļģenes pamatskola (1998.), Rīgas 84. vidusskola (2001.), Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (2006.).
Lielākie
panākumi sportā:
vairākkārtējs Latvijas kadetu un junioru, Rīgas pieaugušo čempions brīvajā cīņā, sudraba medaļa Latvijas 1. olimpiādē.
Darbavieta:
K.Kundziņa brīvās cīņas skola (treneris), Jaunsvirlaukas pagasts (sporta dzīves organizators).
