Vēl nevaru teikt, ka man viss savā darbā skaidrs, taču pašlaik šajā jomā esmu visvairāk specializējies.
“Vēl nevaru teikt, ka man viss savā darbā skaidrs, taču pašlaik šajā jomā esmu visvairāk specializējies. Katru dienu parādās kas jauns, ko uzzinu un iegūstu, – būšu adaptējies,” par savu amatu teic Iekšlietu ministrijas Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta darbinieks 28 gadus vecais jelgavnieks Māris Ostrovskis.
Māra amats daudzu ausīs skan dramatiski un nopietni. Prātā nāk kas globāls un tik nepatīkams kā terorisms, taču lielākas un mazākas krīzes mūsu valsts piedzīvo ik brīdi. “Svaigs” piemērs ir pēdējās janvāra vētras un to sekas, piemēram, uz sēkļa uzskrējušais kuģis Ventspilī. Ja kur deg, applūst, ir ārkārtas situācijas vai to risks un iesaistītas Iekšlietu ministrijas struktūras, situācija nonāk Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta redzeslokā. Jaunais speciālists gan apgalvo, pareizāk būtu teikt – krīžu pārvaldīšana, jo vadīt tās nevar.
M.Ostrovska darbs, kā jau centrālajā aparātā, pārsvarā saistīts ar “papīriem”. Māris teic, ka departamenta uzdevums ir pilnveidot sistēmu, lai krīžu, negadījumu un starpgadījumu būtu pēc iespējas mazāk vai ātrāk un sabiedrībai nesāpīgāk tie tiktu likvidēti. To var panākt, radot atbilstošus normatīvos aktus un dokumentus vai pilnveidojot pašreizējos, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, lai vajadzības gadījumā viss derētu kā rokai cimds gan nacionālajā, gan ES, gan NATO līmenī. Lai gan paveikts daudz, Latvijai šajā ziņā vēl ir ko mācīties, un Māris tam aug līdzi, jo mūsu valstī nevienā mācību iestādē šo specialitāti nevar apgūt. M.Ostrovska ceļš uz amatu bijis apzināti neapzināts, likumsakarīgs un nejaušs.
Pēc iespējas ātrāk saprast
Jaunais speciālists uzskata, ka viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz veiksmīgu karjeru ir pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā, ko pats vēlas, un tad mērķtiecīgi uz to virzīties, ņemot vērā arī situāciju darba tirgū.
Mārim “tēma” noskaidrojās vidusskolā. Mācoties Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, puisis apzinājās, ka viņu saista un visvairāk padodas vēsture, filosofija, tāpēc gluži loģisks studiju virziens izrādījās politikas zinātnes Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (tagadējā Sociālo zinātņu fakultāte). Šajā laikā Māris sapratis, ka labprāt karjeru saistītu ar darbu valsts iestāžu struktūrās. Vērtējot, kā augstākajā mācību iestādē iegūtās zināšanas palīdz līdzšinējā darbā, jaunais speciālists teic, ka tās bijušas labs pamats. “Studijas universitātē iemāca izmantot klasiskās zināšanas un ar tām manipulēt.”
Liktenīgais sludinājums
Māris dažādos darbiņos piepelnījās jau studiju laikā. Pirmā nopietnā pieredze saistās ar akadēmiskajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvāto darbu Zemgales tiesu apgabala prokuratūrā, tur puisis strādāja par tulku. “Tā bija pirmā sastapšanās ar dokumentiem un to rakstīšanu valsts iestādē,” atceras jaunais speciālists.
Nākamais nozīmīgais solis pa karjeras kāpnēm sekoja, kad LU diploms Mārim jau bija kabatā. “Rudenī pēc universitātes absolvēšanas atšķīru avīzi un ieraudzīju, ka Aizsardzības ministrija meklē darbiniekus. Šis piedāvājums likās vilinošs un interesants. Biju mācījies politiku, šķita, daudz par to zinu, un lēnām uz to biju gājis, tāpēc pieteicos,” teic M.Ostrovskis.
Māris veiksmīgi izturēja konkursu, kurā bija jāpilda angļu valodas tests un jāpiedalās pārrunās, kaut arī nekādas dižās pieredzes puisim toreiz vēl nebija. “Mana vēlēšanās izrādījās lielāka par to,” secina nu jau speciālists.
“Sāku ar visvienkāršākajām lietām – sagatavoju dokumentus un normatīvos aktus, virzīju tos tālāk un sniedzu atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem dokumentiem. Konsultējos ar pieredzējušākiem kolēģiem. Pēc tam bija divu nedēļu kursi Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu, kur teorētiski pastāstīja no visa pa druskai – kas ir krīžu pārvaldīšana un ko tā “ziemā ēd”. Pamazām strādājot, izglītojoties, piedaloties dažādos semināros, kas galvenokārt notiek ārzemēs, sāk rasties viedoklis un vīzijas par savu darbu un jomu,” stāsta Māris.
Pāreja uz Iekšlietu ministriju
Pēc gandrīz trīs gadu nostrādāšanas Aizsardzības ministrijā M.Ostrovska pēdējais darba uzdevums sakrita ar NATO sammitu, kas pērn novembrī risinājās Rīgā. “Nebiju iesaistīts šā apjomīgā pasākuma plānošanas un sagatavošanas darbos, bet gan norisē. Tā ir lieliska un vienreizēja pieredze. Sammits bija ļoti nozīmīgs pasākums. Nezinām, vai jelkad Latvijā tāds atkal būs. Lai arī iedzīvotājiem radīja zināmas neērtības, taču tika nodrošināta ne tikai NATO valstu un valdību vadītāju, bet visu drošība. Ar to nekad nevar pārcensties, un galvenais ir rezultāts – nebija nopietnu starpgadījumu un cietušo,” vērtē Māris.
Iepriekš Iekšlietu ministrijā ar krīžu pārvaldīšanu nodarbojās viena nodaļa, taču, darba apjomam palielinoties, tika izlemts veidot departamentu. Tas joprojām ir tapšanas stadijā, un nu M.Ostrovskis strādā tur. “Vēlējos jaunu izaicinājumu, kaut ko pamainīt, šajā jomā apgūt jaunas nianses. Iepriekš ar Iekšlietu ministriju bija izveidojusies laba sadarbība. Radās iespēja, to arī izmantoju,” stāsta krīžu speciālists.
Darbā visu laiku jāvēro notiekošais – dokumentu kustība, ko šajā jomā dara citi gan pašu mājās, gan ES. Latvija piedalās arī starptautiskās civilās misijās Moldovā, Bosnijā – Hercegovinā un Kosovā – jāapkopo informācija, kas uz turieni varētu doties, būt un veikt savu darbu. “Darbā svarīgi nemitīgi turēt “roku uz pulsa”,” teic Māris.
Komanda, karjera un priekšniecība
Lai arī jaunajā darbavietā viss vēl tikai veidojas, Māris teic, cik ļoti no svara ir komandas darbs: “Viens cilvēks nevar visu paveikt! Gandrīz katrs dokuments ir kolektīvi veidots.”
Arī ar vadību speciālistam paveicies. “Priekšnieks no manis ne tikai prasa, bet arī atbalsta, kas darba procesā ir ļoti nepieciešams.” Pašam reiz strādāt vadošā amatā ir varbūtība, par ko pašlaik Māris sevišķi nedomā, jo līdz tam vēl jāizaug. Arī karjeras iespējas jaunajam speciālistam grūti prognozēt, jo tā veidojas no dažādiem aspektiem. Galvenokārt no paša – kā spēj sevi parādīt. “Cilvēkam, kas vēlas strādāt un mērķtiecīgi uz to virzās, iespējas agri vai vēlu parādīsies,” apgalvo Māris, vien piebilstot, ka sava loma ir arī veiksmei un spējai īstajā laikā būt īstajā vietā.
***
Māris Ostrovskis
– Dzimis 1979. gadā.
– Mācījies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.
– Studējis politikas zinātnes LU Sociālo zinātņu fakultātē.
– Pirmā nopietnā darba pieredze – Zemgales tiesu apgabala prokuratūrā.
– Gandrīz trīs gadus nostrādājis Aizsardzības ministrijā saistībā ar krīžu pārvaldīšanu.
– Pašlaik strādā Iekšlietu ministrijas Krīzes vadības un mobilizācijas departamentā.
– Brīvajā laikā labprāt ar draugiem uzspēlē basketbolu, dodas uz kino vai kādu klubiņu.
***
Iekšlietu ministrija
Tās pakļautībā un pārraudzībā strādājošo iestāžu uzdevums ir īstenot valsts politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas apakšnozares jomā, kā arī citu uzdevumu izpilde, kas ministrijai noteikti ar attiecīgiem tiesību aktiem.
Ministrija, tās pakļautībā un pārraudzībā strādājošās institūcijas veido Iekšlietu ministrijas sistēmu. Tajā ietilpst ministrijas centrālais aparāts, ministrijas pakļautības un pārraudzības institūcijas. Iekšlietu sistēmā strādā aptuveni 20 370 darbinieku.
