Aujam kājas un dodamies īstenot pagājušā gada rudenī izloloto pāris dienu ceļojumu. Kas var būt labāks kā nozust priežu mežu takās, doties pastaigās gar jūru un apskatīt varenās bākas. Mūsu maršruts vīsies gar Rīgas līci no Ragaciema līdz Kolkai un Baltijas jūras krastu no Kolkas raga līdz Ventspilij. Visa maršruta garumā ielūkosimies senos zvejnieku ciematiņos, kas stiepjas cits aiz cita un rokas stiepienā aizsniedzama jūra. Izstaigāt dabas takas un apbrīnot staltās bākas, kurām piemīt īpaša pievilcība. Tās kuģiem rāda ceļu un brīdina par briesmām. Bākas ir vēstures pieminekļi.
Ragaciems
Kas var būt skaistāks par smilšaino zemes strēli, kas pieskaras jūrai. Iebraucam Engures novada Ragaciemā. Un kā lai nepiestāj pie Ragaciema zivju tirdziņa – populārākās kūpinātu zivju pirkšanas vietas. Mūsu vērtējumā šajā tirdziņā ir vislielākā svaigi kūpināto zivju izvēle. Iegādājušies zivis pusdienām un vakariņām, prom uz jūru.
Novietojuši auto stāvvietā, dodamies nesteidzīgā pastaigā gar jūru. Palūkojamies uz Rīgas līča krastā esošajām divām bākām – vecās atliekām un jauno, kas būvēta pēc Otrā pasaules kara ap 1960. gadu un atrodas priežu meža kāpās. Ragaciema bākas augstums ir 30 metru. Pastmarku sērijā “Latvijas bākas” Latvijas Pasts izdevis pastmarkas, uz kuras redzama Ragaciema bāka. Bāka darbojas, bet apmeklētājiem nav pieejama. Lai orientētos jūrā, jaunās bākas starmešus izmanto Rīgas līcī peldošie kuģi. Vecās bākas tornis kalpojis zvejnieku laivām.
Plieņciems
Plieņciems, līdzīgi kā citi piekrastes ciemi, ir kopis savas zvejniecības un kuģu būves tradīcijas. Kāpās radītais aizvējš šeit senāk ļāvis izveidot arī kūrortu. 18. gadsimtā Kurzemes muižnieki un garīdznieki braukuši uz jūru peldēties.
Plieņciemā tā pa īstam izlokām kājas. Izstaigājam Plieņciema taku, kas atrodas dabas liegumā “Baltā kāpa”. Valsts nozīmes dabas liegums, kopš 2005. gada iekļauts arī Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Engure
Engure – sens zvejniekciems ar bagātu vēsturi. Pirmie iedzīvotāji bijuši līvi. Engurē un tās apkaimē uzņemtas vairāku populāru kinofilmu epizodes. Apskatām Engures luterāņu baznīcu, kas celta no koka un atrodas tuvu jūrai. Tā ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav pārbūvēta par mūra baznīcu. Šajā baznīcā iesvētīts dzejnieks Imants Ziedonis.
Pretim baznīcai 1902. gadā uzcelta pagastskola, kuru vēlāk pārveidoja par sešgadīgo, septiņgadīgo un astoņgadīgo skolu. No 1945. līdz 1948. gadam šajā skolā mācījās
I.Ziedonis, tālāk mācības turpinot Tukumā. Pašlaik ēka tiek restaurēta.
Iegriežamies 2018. gadā atklātajā Zušuciema parkā. Parks izveidots kā vides izziņas kultūrvēsturisks objekts. Tas liecina par iedzīvotāju nodarbošanos un iztikas avotu vairāku gadsimtu garumā – zvejniecību. Senie vēstures avoti vēsta: Engures vārds cēlies no vārda “zutis” (līvu valodā – “angern”). Zušuciema parkā var apskatīt akmenī veidotu zuša galvu, murdu, bet centrālais tēls ir zvejnieks. Ar interesi aplūkojam autobusu pieturā izveidoto publisko grāmatu plauktu.
Novietojam auto pie restorāna “Kapteinis Grants” un pa Ceriņu gatvi nonākam līdz Engures bākai. Bākas režģotais tornis apšūts ar sarkaniem un baltiem dēļiem. Bāka celta 1954. gadā un ir 19 metrus augsta. Izbraucot no Engures, piestājam pie ēkas, kur 1875. gadā Krišjānis Valdemārs dibināja jūrskolu, kas pastāvēja līdz 1915. gadam. Nams, kurā atradās jūrskola, tagad ir restaurēts, tautā saukts par veco jūrskolu, pārtapis par Saieta namu. Šeit iekārtota piemiņas ekspozīcija par jūrskolas un pagasta vēsturi.
Engures jūrmalas kāpās uzstādīts robežstabs “Aplido, apceļo, apmīļo Latviju – 1836”. 2015. gadā uzsāktais projekts “1836” aicināja ikvienu piedalīties labiekārtot 1836 kilometrus garo ceļu, kas vijas apkārt Latvijai.
Mērsrags
Mērsrags pirmoreiz vēstures materiālos minēts 1495. gadā – zvejniekciems ar nosaukumu Mergera. Izziņas materiāli par Mērsragu vēsta, ka senatnē šeit dzīvojuši laupītāji (jūras pirāti), kuri vilinājuši krastā kuģus un tos izlaupījuši. Viena no leģendām stāsta: pirāti govij kaklā piesējuši lukturi un laiduši staigāt gar krastu, tādā veidā maldinot kuģus un liekot tiem uztriekties uz akmeņiem, kas atrodas pie tagadējās Mērsraga bākas. Padomju laikā ar Mērsragu sākās slēgtā zona, kas aptvēra visu Kurzemes piekrasti līdz Rucavai.
Kad 1842. gadā izrakts kanāls no Engures ezera uz jūru, sākās kuģu būvniecība un tā iztekā ierīkota osta. Pavisam uzbūvēti 22 burinieki. Ostas būve sākta 1927. gadā un ir viena no Latvijas mazākajām ostām. Tā atrodas pie mākslīgi izveidota līča, ko ierobežo divi moli – ziemeļu un dienvidu. Pār Mērsraga kanālu iekārts gājēju trošu tiltiņš, kas savieno ciemata labo un kreiso krastu. Kanāls ir iecienīta vieta makšķernieku vidū.
Ciemata centrā izveidota ekspozīcija – zvejnieku laiva, enkurs, akmeņu krāvums un piemineklis “Oskars” – simboli zvejniecības izaugsmei un pārticībai. Galvenie darbības virzieni tagad – jūras jahtu apkalpošana, zivju pārstrāde, zvejas kuģu bāzēšana. Ostas rīcībā ir divi velkoņi, kuri palīdz kuģiem ienākt un iziet no ostas. Ostas darbības attīstībā tiek piesaistītas jaunas komerckravas (koksne, kūdra, šķelda u.c.).
Apskatījuši ciemata centru, klausoties vēju un jūras viļņu melodijās, dodamies uz Ziemeļu molu. Lai nokļūtu līdz tam, pa nelielu taciņu dodamies gar Mērsraga ostas teritorijas žogu un tālāk pa pludmali līdz molam. Akmeņainais Dienvidu mols pastaigai nav drošs. Tālāk pa Bākas ielu dodamies uz Mērsraga bāku. Pa ceļam piestājam pie Mērsraga evaņģēliski luteriskās baznīcas. Tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, celta 1591. gadā, vairākkārt pārbūvēta un restaurēta. Baznīcas tornīti rotā krusts un gailis.
Jūras krasta izvirzījumā jau 146 gadus lepni stāv neparasta pērle – Mērsraga bāka. Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Latvijā. Būvēta 1875. gadā. Saukta arī par “francūzieti”, jo bākas tornis, optiskā sistēma un laterna izgatavoti Francijā, Parīzē. Pirmā pasaules kara laikā bāka stipri cieta. Pašreizējais bākas tornis celts 1922. gadā. Baltā bāka cēli stāv krasta izvirzījuma galā, kur jūrā atrodas akmeņains sēklis. Torņa augšgalā izveidots apejams balkons. Mērsraga bāka ir vienīgā, kurā vēl neesam bijuši. Iepriekš piesakoties, ir iespēja uzkāpt tornī. Mums tas gāja secen, jo apmeklētājus pieņem no jūnija. Pie bākas ir uzstādīta piemiņas plāksne par godu bākas simtgadei. Mērsraga bāka redzama arī 1957. gada uzņemtajā spēlfilmā “Rita” un iemūžināta Latvijas Pasta izdotajā pastmarkā. Teritorija ap bāku labiekārtota, un pakājē izveidots mūsdienīgs kempings “Noras” ar bērnu atrakciju laukumu. Mērsraga zemes raga krasts klāts ar akmeņiem. Šeit, apmēram 50 metrus no krasta, apskatei redzama iespaidīgā Velna akmens augšdaļa. Pie Mērsraga bākas slejas putnu vērošanas skatu tornis.
Kaltene
Izbraukuši caur Upesgrīvu un Valgalciemu, esam sasnieguši Kalteni – visgarāko zvejniekciemu Rīgas līča piekrastē. Ciems stiepjas gar jūras piekrasti vairāk nekā septiņu kilometru garumā. Gar jūras piekrasti izveidota dabas taka – 2,2 kilometrus gara ar putnu vērošanas torni. Takā izvietoti izzinoši materiāli par piekrastē mītošo putnu daudzveidību. Netālu no dabas takas ejam aplūkot uz mākslīgi izveidotās salas Zaigas un Māra Gaiļu brīvdienu māju “Lieldienu sala”. Līdz mājai var aiziet pa nelielu akmens molu. Celtnes sarkani brūnais krāsojums simpātiski izskatās uz zilā jūras ūdens fona. Kādreiz šeit bijusi kolhoza “Banga” ūdens sūknēšanas stacija foreļu baseiniem.
Aplūkojuši māju “Lieldienu sala”, soļojam pa Kaltenes jūrmalu, kas ir savdabīga un romantiska, ar jūrā izmētātiem dažāda lieluma akmeņiem. Tepat, jūras krasta kāpās, atrodas Kaltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur pašreiz notiek remontdarbi. Baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt jaunas baznīcas. 1848. gadā koka baznīca pārbūvēta par mūra celtni. Padomju gados kapsētā pie Kaltenes baznīcas filmētas pirmās epizodes daudzsēriju filmai “Ilgais ceļš kāpās”, kuras darbība norisinās nelielā zvejnieku ciemā.
Vēl bijām iecerējuši iegriezties starptautiski zināmā latviešu izcelsmes flamenko ģitārista, komponista, dzejnieka un pasaules apceļotāja Andra Kārkliņa (Andres el Leton) piemiņas mājā. Viņam par godu sieva tur iekārtojusi piemiņas muzeju – atmiņu vēstījumu par viņa dzīvi un daiļradi. Diemžēl šis pasākums izpalika, jo darbojas tikai vasaras sezonā. No ārpuses gan māju apskatījām.
Kaltenes apskati noslēdzam ar Kaltenes kalvām – unikāliem akmeņu krāvumiem mežā. Dabas pētnieki uzskata, ka šie akmeņu krāvumi, kas apauguši ar mežiem, veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Meža ceļš, pa kuru jābrauc apmēram 1,5 kilometrus, nav no labākajiem. 1962. gadā Kaltenes kalvas izveidota kā aizsargājama dabas teritorija. Lai saglabātu unikālos laukakmeņu krāvumus, apskatei ierīkotas koka dēļu pastaigu laipas. Dabas taka iepazīstina apmeklētājus ar vienu no lielākajiem laukakmeņu sakopojumiem. Dabas takas kopgarums 1350 metru.
Turpinājums nākamajā numurā
