Ministru kabinets šā gada februārī akceptēja konceptuālo jautājumu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Ministru kabinets šā gada februārī akceptēja konceptuālo jautājumu par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem, kas paredz saskaņā ar likumu «Par sociālo palīdzību» noteiktos četrus pašvaldību sociālos pabalstus aizvietot ar vienu pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai.
Sociālās palīdzības pabalstu mērķis ir sniegt materiālu palīdzību personām, kas saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai pārvarēt dzīves grūtības un nesaņem ne no viena cita pietiekamu palīdzību. Likumā «Par sociālo palīdzību» patlaban noteikti četri pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti:
* trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;
* dzīvokļa pabalsts;
* pabalsts aprūpei;
* apbedīšanas pabalsts.
Vistrūcīgāk mūsdienās Latvijā dzīvo ģimenes ar diviem un vairāk bērniem, kā arī ģimenes ar bērniem, kurus audzina tikai viens no vecākiem.
Lai gan sociālās palīdzības pabalsts būtu jāsniedz pašiem trūcīgākajiem, pašvaldību informācija liecina, ka 2000. gadā sociālā palīdzību pabalstu veidā saņēmušas 39 900 daudzbērnu vai nepilnās ģimenes. Sociālo palīdzības pabalstu sadalījums dažādām ģimenēm ir skatāms diagrammā.
Līdzīgas izmaiņas vērojamas, analizējot ģimenes ienākumu līmeni pēc sociālās palīdzības pabalstu saņemšanas.
Tā kā pašlaik izveidotā pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēma nesasniedz vistrūcīgākās ģimenes, izstrādāta koncepcija, kas paredz izsniegt pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai. Koncepcija paredz ieviest uz trūcīgiem iedzīvotājiem orientētu pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmu, kā arī panākt, lai pabalsti tiktu piešķirti, pamatojoties uz vienādiem kritērijiem visiem cilvēkiem, kuru ienākumi ir zem minimālā ienākumu līmeņa visās pašvaldībās.
GMI apjoms
Paredzēts, ka GMI tiks aprēķināts kā starpība starp ienākumu uz katru ģimenes locekli un visā valstī vienotu, Ministru kabineta noteiktu ienākumu līmeni. Apstiprinot koncepciju, MK kā garantēto minimālo ienākumu līmeni noteica 21 latu. Tātad jaunā pabalsta apmērs būs atkarīgs tikai no katras ģimenes ienākumu lieluma. Ja ģimene ar nepietiekamiem ienākumiem vēršas pēc palīdzības pašvaldībā un tiek pieņemts lēmums to sniegt, izmantojot GMI pabalstu, tad tiktu izmaksāts pabalsts, kas nodrošinātu ienākumu palielināšanu līdz 21 latam uz katru ģimenes locekli.
Tā kā GMI ir sociālās palīdzības pabalsts, tā saņemšanai jāizvirza šādi noteikumi:
* pabalsta pieprasītājam un saņēmējam ir pienākums sniegt patiesu informāciju, kā arī aktīvi līdzdarboties savu sociālo un darba iemaņu uzturēšanā vai attīstīšanā;
* darbspējīgām personām jāstājas vai jau jābūt Nodarbinātības valsts dienesta uzskaitē kā darba meklētājām.
GMI pilotprojekts
GMI pabalsta koncepciju Labklājības ministrija apsprieda ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un sociālajiem darbiniekiem. Apspriešana notika pirms likumdošanas normatīvu izstrādes, lai noskaidrotu pašvaldību attieksmi pret jauno pabalsta veidu, kā arī, lai iegūtu priekšlikumus jaunās koncepcijas pilnveidošanai. Pilotprojekts norisinājās no pagājušā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim 20 pašvaldībās. Astoņas pašvaldības GMI pabalstu izmaksāja reāli, bet 12 pašvaldības aprēķināja pabalstam nepieciešamos līdzekļus, pamatojoties uz pabalstu pieprasītāju ienākumu novērtēšanu. Pēc pilotprojekta izdarāmi šādi secinājumi.
GMI orientēts uz trūcīgajiem iedzīvotājiem. Galvenie tā saņēmēji ir ģimenes ar bērniem, kas, pēc statistikas datiem, ir vistrūcīgākā Latvijas iedzīvotāju grupa. 90 procentu GMI pabalsta saņēmēju ir darbspējīgie pieaugušie ar bērniem, 9 procenti – pieaugušie bez bērniem un tikai 1 procents – pensijas vecuma vai invalīdi pieaugušie ar bērniem. 56 procentos ģimeņu ar bērniem, kas saņēma GMI pabalstu, vecāki nebija nodarbināti, 30 procentos ģimeņu algotu darbu nestrādāja viens no pieaugušajiem, 4 procentos ģimeņu algotu darbu strādāja abi pieaugušie.
Pašvaldībās veiktais darbs ar GMI pabalsta saņēmēju samazināja GMI pabalsta saņēmēju skaitu. Šā pabalsta ieviešana nav izraisījusi strauju pašvaldības pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bet mainījusies pabalsta saņēmēju mērķa grupa – palielinājies atbalsts trūcīgajiem iedzīvotājiem.
Tomēr viss minētais, tāpat kā koncepcijas iecere kopumā, nav uzskatāms par mehānismu, ar kura palīdzību iedzīvotājiem kompensēt citu sektoru sniegto pakalpojumu nesamērīgi augstās izmaksas.
