No marta, kad ievērojami paaugstinājusies maksa par ārstēšanos slimnīcā, izsaukumu skaits ātrajā palīdzībā sarucis. Iespēja, ka par pakalpojumiem nevarēs samaksāt, jo īpaši satrauc pensionārus. Stacionārā vairāk tiek ievietoti pacienti ar smagām un ielaistām kaitēm.
Otrdienas pēcpusdienā Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) stacijā saņem izsaukumu, ka sievietei sākušās ļoti stipras galvassāpes. Minētajā adresē mediķi pacienti atrod gultā saraudātu un sāpēs savilktu seju, viņai tiek konstatēts bīstami augsts asinsspiediens. Sniedzot pirmo palīdzību, sāpes pierimst, bet no mediķu aicinājuma doties uz stacionāru slimniece vēlas atteikties. Ārsti brīdina, ka var rasties nopietni veselības sarežģījumi, jo ir aizdomas, ka sievieti piemeklējis mikroinsults. Pārliecināta viņa tomēr brauc uz slimnīcu.«Tieši bailes par augsto maksu slimnīcā, kas tagad par ārstēšanās dienu ir 12 latu, cilvēkus dažkārt attur doties uz stacionāru, bet, ja pacientam ir ļoti slikti, viņš gatavs to darīt, lai arī cik tas maksātu,» stāsta ātrās palīdzības feldšere Lija Penčuka.Izsaukumu skaitam ir tendence saruktMartā Jelgavas NMP brigādes palīdzību dienā lūguši vidēji 40 cilvēku. «Pamatā tie ir hroniskie slimnieki, kas zina, ka lēkmes gadījumā viņam tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība un cilvēks dzīvos tālāk – līdz nākamajai reizei,» skaidro Jelgavas NMP stacijas vadītājs Roberts Beitāns.Viņš atzīst, ka martā izsaukumu skaitam bijusi tendence samazināties. Viņaprāt, galvenais iemesls esot lielāka ģimenes ārstu atbildība, kā arī tas, ka cilvēki atturas saukt ātro palīdzību, baidīdamies no augstās maksas slimnīcā. Lielākoties pacienti pēc pirmās palīdzības sniegšanas tiek nogādāti slimnīcā, bet ap desmit procentiem ir tādu, kas rakstiski atteikušies no hospitalizācijas vai kuriem sniegta sekundārā palīdzība kā maksas pakalpojums. Par ātrās palīdzības sekundāro palīdzību samaksā tikai niecīgs procents pacientu, pārējie paliek parādā. NMP dispečers brīdina katru zvanītāju, ka par izsaukumu, kas nav neatliekams, būs jāmaksā 10 latu plus 0,35 santīmi par kilometru, un cilvēki var izvērtēt, vai tomēr nevajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta.Vairāk stājas smagi pacientiJelgavas pilsētas slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītāja Mudīte Zborovska «Ziņām» stāsta, ka martā bijuši vairāki gadījumi, kad pacienti atteikušies no stacionāra pakalpojumiem, jo nevar par tiem samaksāt. Tomēr Jelgavas slimnīcā pagājušajā mēnesī nemaksātāju skaits četrkāršojies.«Stājoties stacionārā, ar pacientu tiek slēgts līgums, kurā informējam par izmaksām. Ir cilvēki, kas, tās uzzinot, gatavi ārstēties ambulatori. Salīdzinot ar citiem mēnešiem, martā stacionārā ievietoto personu skaits vēl nav būtiski samazinājies, kas varētu būt saistīts ar gripas aktivitāti šajā laikā. Taču Uzņemšanas nodaļā vairāk stājušies smagie pacienti jau ar slimību izraisītām komplikācijām. Jūtams, ka cilvēki vairāk piedomā, vai varēs samaksāt, un tikai tad vēršas pie mums,» piebilst M.Zborovska.Reorganizācijas gaidās Jau nākamgad Jelgavas NMP staciju sagaida izmaiņas. Ministru kabineta lēmums paredz, ka Latvijā tiks veidots vienots valsts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. «Ideja ir apsveicama, un noteikti tajā plusu būs vairāk nekā mīnusu. Pacienti iegūs tajā ziņā, ka palīdzība pie slimnieka ieradīsies operatīvāk, jo uz notikuma vietu dosies tā mediķu brigāde, kas izsaukuma adresei būs vistuvāk. Neatliekamie izsaukumi joprojām tiks apkalpoti bez maksas,» īsumā pārmaiņas raksturo Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks. Ar vietvaru jau sāktas sarunas par Jelgavas NMP stacijas iekļaušanu vienotajā valsts dienestā. Reģionālā centra izveidei Jelgavā pašvaldība atvēlējusi Viestura ielas 14a ēkas piebūvi, taču pēdējās ziņas liecina, ka Latvijas NMP dienesta vadība apsver iespēju to neizmantot, bet «saspiesties» un centru veidot pašreizējā Jelgavas NMP ēkā Svētes ielā.Vairāk par reģionālā centra izveidi Jelgavā pašvaldību vadītāji ar NMP dienesta vadību runās aprīļa nogalē.
