Par spīti vairāk nekā 20 grādu salam, Valsts policijas pūtēju orķestra taurēm skanot, Latvijas un Lietuvas iekšlietu ministri vakar Grenctālē atklāja mūsu valstī pirmo kontaktpunktu.
Par spīti vairāk nekā 20 grādu salam, Valsts policijas pūtēju orķestra taurēm skanot, Latvijas un Lietuvas iekšlietu ministri vakar Grenctālē atklāja mūsu valstī pirmo kontaktpunktu, kas pēc pievienošanās Šengenas līgumam palīdzēs apkarot pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju.
Latvijas iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, sagaidot Lietuvas kolēģi Raimondu Šuki, uzsvēra: “Beidzot esam spēruši kārtējo soli pretī Šengenai.” Abi ministri Grenctāles robežkontroles punkta sienai piestiprināja plāksni, kas apliecina – tur atrodas robežsargu kontaktpunkts.
“Kontaktpunktā norisināsies informācijas apmaiņa, kā arī būs iespējama piekļuve visām datu bāzēm. Tādu punktu izveide bija būtiskākā prasība pirms pievienošanās Šengenas telpai,” “Ziņām” pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš. Kontaktpunkts pēc pievienošanās aizstās līdz šim ierasto robežkontroles punktu. Tāds būs ne tikai Grenctālē, bet arī Meitenē, Medumos un Rucavā. “Vēl gan mums uz kauliem jāuzaudzē muskuļi,” situāciju novērtē ģenerālis. Līgums ar Lietuvu par kontaktpunktu izveidi tika parakstīts pagājušā gada vasarā, un lietuvieši atzīst, ka ir gandarīti par tik īsā laikā paveikto. “Tas noteikti palīdzēs uzlabot kriminogēno situāciju abās valstīs,” pārliecību pauž Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta komandieris Saulius Stripeika.
Ar Igauniju pārrunas tik raiti gan neveicas – pret kontaktpukta izveidi iebilst ziemeļu kaimiņvalsts policija. I.Godmanis atzīst, ka Baltijas valstu iekšlietu ministri divu dienu sarunās (tās notiek vakar un šodien Rīgā) par šo jautājumu noteikti tiks diskutēts un, iespējams, drīzumā radīs risinājumu. Ministri pārrunās arī Šengenas informācijas sistēmas “SISone4ALL” ieviešanas gaitu un lems par kopīgas Baltijas vienības izveidi krīžu situācijas novēršanai.
Vairāki robežsargi ir satraukti, ka pēc pievienošanās Šengenai varētu notikt štatu samazināšana. G.Dāboliņš uzsvēra, ka darbinieku skaita izmaiņas nav paredzētas, taču būs kadru pārstrukturēšana, daļu no tiem pārceļot no Jelgavas pārvaldes uz citām.
