Visa nedēļa pagāja, rosoties projektā «Rudens danči». Pirmdien vēlreiz sazinājos ar kolektīvu vadītājiem, lai precizētu šodienas koncerta repertuāru. Vakarā pirms mēģinājuma tikos ar kolektīva padomi, lai vienotos par organizatoriskajiem jautājumiem saistībā ar šo sarīkojumu. Mēģinājums ieilga līdz pusnaktij, jo pie mums ciemojās tautas deju ansambļa (TDA) «Gatve» vadītāji un iestudēja jaunu deju. Otrdien rīta pusē dažādām pilsētas iestādēm izvadāju koncerta afišas. Priekšpusdienā saņēmu ne visai iepriecinošu ziņu – viens no aicinātajiem kolektīviem atteica dalību sestdienas koncertā. Protams, pirmajā brīdī tas uzjundīja spēcīgu emociju vilni, bet vēlāk, visu mierīgi apsverot, secināju, ka atkal pierādījies – ne viss plānotais realizējas, dzīve ievieš savas korekcijas, un nav vērts tām pretoties un par to dusmoties. Jo vairāk citus nosodīsim, jo vairāk negatīvo saņemsim atpakaļ. Vēlāk mans ceļš veda uz Rīgu, kur notika skolēnu deju kolektīvu vadītāju seminārs. Tā kā tuvojas skolēnu deju svētki, tika iestudētas to pirmās dejas, kas svarīgi arī manējiem «Dāldera» dejotājiem Valsts ģimnāzijā. Vakarā turpat Rīgā devos uz iknedēļas mēģinājumu TDA «Vektors» vidējās paaudzes sastāvā. Trešdien vēlreiz ar mākslinieciskās daļas vadītāju Liānu Krūmiņu precizējām visu par koncertu. Savukārt pēcpusdienā bija «Dāldera» mēģinājums. Iestudējām «Gatves dejas» etnogrāfisko variantu, lai 25. oktobrī Rīgā kopā ar vairāk nekā simts kolektīviem piedalītos mēģinājumā un sasniegtu Ginesa rekordu ar visgarāko deju. Ļoti pozitīvi vērtēju Latvijas jubilejai rīkotos pasākumus un iedzīvotāju atsaucību. Var just, ka valstij ir svētki. Savukārt vakarā bija tērpu sadale «Diždanča» dejotājiem un mēģinājums. Šoreiz mājās tiku nedaudz agrāk un paspēju redzēt ziņas, kurās rādīja atvadas no dižās aktrises Vijas Artmanes. Skumji. Taču tāda ir dzīve…Pēc mēģinājumiem vēl labu laiku nenāca miegs un galvā raisījās idejas. Tāpēc pāris nakts stundu veltīju, lai sakārtotu koncerta programmu līdz gala variantam. To veidoju jau dienā, taču tas ir ļoti laikietilpīgs process – salikt dejas atbilstoši mūsu scenārijam, ievērojot, lai kolektīviem būtu iespēja pārģērbties un nesanāktu vairākas vienāda stila dejas pēc kārtas. Man gan patīk to darīt.Ceturtdien izvadāju vēl pēdējos ielūgumus uz koncertu un kolektīvu vadītājiem izsūtīju informatīvos e-pastus. Sastādīju pilno programmu, kā arī sagatavoju visus sestdienai nepieciešamos materiālus. Atlikušo dienas daļu atvēlēju sev. Vakar māksliniecei Anniņai Ziemelei palīdzēju veidot skatuves noformējumu, bet vakarā devos uz Tērveti, kur bija paredzēts kolektīva «Avots» mēģinājums.Šodien lielā diena, kas sākas Jelgavas Sporta hallē kopā ar visiem kolektīviem. Piedalīsimies dažādās spēlēs, pēcpusdienā būs mēģinājums, bet vakarā – koncerts. Pēc tam kultūras namā visiem gaidāma ballīte.Savukārt rīt jau pulksten 11 man jābūt Lielvircavā, lai pildītu Jelgavas rajona deju kolektīvu virsvadītājas pienākumus. Notiks pirmais šīs sezonas kopmēģinājums, kad visas dienas garumā iestudēšu vienu no mūsu rajona obligātā repertuāra dejām. Vakarpusē ceru paspēt uz Ukrainas akadēmiski etnogrāfiskā folkloras ansambļa «Kaļina» koncertu. Iesaku visiem Jelgavas dejotājiem uz to aiziet, jo Ukrainas dejotāji ir ļoti augstā mākslinieciskā līmenī. To redzēju vasarā festivālā Harkovā.
