Savos divdesmit četros gados LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes maģistrants Gatis Vītols kļuvis par vienu no pašiem sekmīgākajiem studentiem visā augstskolā – vidējā balle eksāmenos pagājušajā sesijā 9,7.
Savos divdesmit četros gados LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes maģistrants Gatis Vītols kļuvis par vienu no pašiem sekmīgākajiem studentiem visā augstskolā – vidējā balle eksāmenos pagājušajā sesijā 9,7. Viņš arī strādā savā augstskolā – gan par pasniedzēju, gan informācijas sistēmas administratoru, bet pagājušajā vasarā izglītojies Japānā.
G.Vītola sasniegumiem jāpievieno šogad piešķirtā Alberta Krastiņa goda stipendija, kas pienākas sekmīgākajam, sabiedriski aktīvākajam (Gatis ir fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītājs) studentam. Īpaša uzvara bija viņa iekļūšana Japānas un Latvijas valdības organizētajā jauniešu apmaiņas programmā, tādējādi jūlijā Gatis trīs nedēļas nodzīvoja Japānā un savukārt septembrī japāņu vienaudžus pieņēma Latvijā.
Bet kāds bija sākums viņa spožajai izglītības karjerai, kurai ir tendence pārveidoties par akadēmisko? Te jāpiebilst, ka Gatis neslēpj vēlmi nākotnē kļūt par augstskolas profesoru. Beidzis pamatskolu Jelgavas 1. ģimnāzijā, puisis nolēma doties uz arodvidusskolu. Tajā laikā stingras pārliecības, ka vajadzētu mācīties tur vai kur citur, viņam nebija. Zināmu lomu nospēlējis “drauga faktors”. Tā viņi, vairāki puiši, aizgāja mācīties uz Tehnisko liceju tepat Jelgavā, lai apgūtu galdnieka profesiju. Četrgadīgā mācību programma bija nopietna. Lai to veiktu, vajadzējis pasvīst. Vai galdnieka prasmes turpmākajā dzīvē neizrādījās liekas? Gatis saka: “Nē.” Mājās viņa istabā visas mēbeles ir paštaisītas. “Ja esmu izdomājis, kādam jābūt manam datorgaldam, varu uzprojektēt un pasūtīt tieši tādu. Pats esmu gatavojis datorgaldus, kādus veikalā neesmu redzējis,” saka arodskolas absolvents. Taču galvenais, viņaprāt, ir tehniskā domāšana, kas “iedzīta” tieši licejā. Tur viņš trešajā kursā, mācoties informātiku pie skolotāja Anša Graudiņa, izlēma studēt informācijas tehnoloģijas. “Ar ko LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte atšķiras no līdzīgām Rīgā, Daugavpilī vai citviet? Ir iespēja sadarboties ar citām LLU fakultātēm, kurām līdzīgu Latvijā nav,” tas bija arguments, kādēļ Gatis palika studēt savā dzimtajā pilsētā. Pirmie kursi parasti ir grūtākie, kad daļa studentu diemžēl neiztur un mācības pamet. Gatim nācās meklēt privātskolotāju, lai otrajā kursā kaut trešajā piegājienā nokārtotu eksāmenu augstākajā matemātikā. Arī tagad mācīties maģistros neesot viegli. No divdesmit pieciem bakalauriem, kas pirms gada iestājās maģistrantūrā, palikuši tikai astoņi. Gata mērķis – šajā mācību gadā iegūt maģistra grādu un pēc tam turpināt studijas doktorantūrā. Tas varētu būt gan Jelgavā, gan Rīgā, gan arī ārzemēs, piemēram, Japānā.
Eiropa nav kontinents, kā to šad tad oficiālajās runās min mūsu valsts pirmās personas, bet gan nozīmīga pasaules daļa. Lielākais no pieciem kontinentiem, kā ģeogrāfijā māca skolēniem jau sestajā klasē, ir tā milzīgā Pasaules okeāna sala – Eirāzija. Eiropu no Āzijas nekādi okeāna plašumi neatdala. Tāpēc Gatis pirms trim gadiem sāka apdomāt, ka ar Eiropas kultūras iepazīšanu būtu par šauru. Jāņem klāt vismaz Tālie Austrumi. Tā viņš “izvētīja” Jelgavas Zinātnisko bibliotēku, izlasot japāņu, ķīniešu daiļliteratūru. Jau trešo gadu divas reizes nedēļā viņš brauc uz Latvijas Universitātes Valodu centru, kur mācās japāņu valodu, līdztekus tai puisis papildus apgūst arī franču valodu. Būdams informātiķis, Gatis izveidoja savu Āzijas kino vortālu www.amdb.lv.
Šovasar, kad izsludināja pieteikšanos Japānas un Latvijas valdības organizētajā jauniešu apmaiņas programmā, Jelgavnieks lielas cerības neloloja. Kandidātu uz piecām vietām bija pieci simti. Kad pretendents tika uzaicināts uz konkursa otro kārtu, viņš pat īpaši tai negatavojās. Ģērbies vasarīgā kreklā un biksēs, viņš brauca uz Rīgu. Brīdi pirms stāšanās komisijas priekšā, satiekot citus pretendentus, Gatis atskārta, ka konkurenti šai lietai piegājuši pavisam citādi. Puiši stīvinātos kreklos, uzvalkos atkārto iecerēto runu citātus… Japāņu finansētā jauniešu apmaiņas programma, kur līdz ar Latviju iesaistījās vēl trīspadsmit valstu, bija aristokrātiski nosaukta kroņprinča kāzu jubilejas vārdā. Konkursa komisijā bija Japānas vēstniecības, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji. Gatis savā apģērbā jutās kā baltais zvirbulis. Taču viņš nomierinājās, sakopoja domas un ar savu brīvo, nepiespiesto uzvedību un, protams, zināšanām iekļuva konkursa favorītos. Prieks bija arī Gata draudzenei Dacei. Skaidrs arī tas, ka uz savu roku uz Tālajiem Austrumiem aizbraukt nav vienkārši. Un te, lūk, tik interesanta iespēja!
Par piedzīvoto jūlija trīs nedēļās Japānā Gatis var pastāstīt daudz un labprāt to dara. Uz viņa lekciju Jelgavā no Latvijas malu malām bija atbraukuši arī Āzijas kino vortāla dalībnieki. Gatis domā, ka varētu Japānā studēt doktorantūrā. Viņam pazīstami vairāki latvieši, kas to dara. Studiju režīms ir ļoti saspringts. Japānas studentiem brīvs ir tikai augusts, pārējā laikā viņi cītīgi mācās. Taču Gatis darba nebaidās.
***
Vērojumi no Japānas brauciena
– Japāņi ļauj bērniem augt. Nav tā, ka no agras bērnības tie darbojas ar datoru. Skolā ierodas brīvprātīgie (vecāki vai kādas citas personas), kas, piemēram, starpbrīžos koridoros skaļi lasa grāmatas, un bērni viņos labprāt klausās. Cits brīvprātīgais turpretī atnāk paveikt kaut ko saimniecisku.
– Esmu braukājis pa Eiropu, bet tik sirsnīgus cilvēkus kā japāņus neesmu nekur saticis. Viņi ir noslēgti, klusi, bet tiklīdz sāc runāties, tā kļūst ļoti atklāti.
– Protams, Japānā viss ir mazliet dīvaini. Mēs ar vienu latviešu puisi iegājām kādā mazā pārtikas veikalā un gribējām ko nopirkt. Kad ienācām, apmēram minūti stāvējām pie plauktiem, līdz atradām, kaut vienu pazīstamu produktu. Tā bija “Cocacola”. Ne maizes, ne arī kā cita mums pazīstama tur nebija. Toties varēja nopirkt dažādus pupu izstrādājumus.
– Japāņi ir ļoti uzmanīgi un pedantiski precīzi. Brīžiem tas pat šķiet nogurdinoši. Kad japāņu jauniešu grupa atbrauca uz Latviju, bijām divi gidi uz desmit japāņiem. Taču, kad mēs, astoņi latvieši, ieradāmies Japānā, mums katram tika nozīmēts savs gids. Tik ļoti viņi baidījās, lai mēs kaut kur nepazustu. Ja Japānā apstāsies uz ielas un sāksi pētīt karti, tūlīt tev klāt pienāks japānis un, kaut arī nepratīs angliski, centīsies palīdzēt.
– Ja jauniešu diskusiju paredzēts beigt pulksten deviņos, nekādā gadījumā tā nebeigsies deviņos un piecās minūtēs. Kaut pusvārdā pārtrauks.
***
Par Gati
Ilmārs Dukulis, docents, Tehniskās fakultātes Datorprogrammēšanas laboratorijas vadītājs:
Studenta dzīvē daudz atkarīgs no tā, cik nopietni viņš mācās. Ne viens vien var nokārtot ieskaites un eksāmenus, tā īsti neizprotot lietas būtību. Gatis ir profesionālis gan “dzelžu” jeb datortehnikas, gan programmatūras, gan datorsistēmas administrēšanas lietās. Šos beidzamos divarpus gadus strādājot, var teikt, ka viņš neklātienē pabeidzis Tehnisko fakultāti. Jo viņa informācijas sistēmu administratora darbā jau nepietiek tikai ar zināšanām IT jomā. Kaut kas jāzina par traktoru vai automašīnu, kam dators pievienots. Gatis nebaidās apgūt jauno, un es arī no viņa daudz ko esmu iemācījies.
