Gavēnis iesākas ar Pelnu dienu un atgādina: «Atceries, cilvēk, ka tu esi puteklis un par putekli tu paliksi.».
Gavēnis iesākas ar Pelnu dienu un atgādina: “Atceries, cilvēk, ka tu esi puteklis un par putekli tu paliksi.” Gavēnis uzdod cilvēka būtības jautājumu, proti, – no kurienes viņš nāk un uz kurieni aiziet. Šis jautājums atkal liek mums domāt par cilvēka mūžību un laicīgās dzīves nozīmi.
Mēs esam izgājuši no Dieva Radītāja rokas un atgriežamies pie Dieva. Mēs esam radība, kam Viņš uzticējis valdīt pār zemi, sākot ar savu miesu. Mērdējot miesas kāres, mēs stiprinām gara spējas un dodam priekšroku gara darbībai. Gavēšana ir treniņš, kas palīdz ceļā uz lauru vainagu, zelta medaļu mūžībā.
Gavēnis ir pārdomu laiks. Tas ir garīgās dzīves sakārtošanas laiks, kurā pārskatīt mūsu attiecības ar Dievu, lai neļautu miesai valdīt pār garu, bet palīdzētu garam radīt kārtību ar lūgšanu, labiem darbiem un gavēšanu. Gavēnis ir laiks, kurā mēs atgūstam dzīves līdzsvaru, lai labais ņemtu virsroku pār slikto.
Šis laiks ir arī gatavošanās Lieldienām. Cik ilga tā ir? Baznīca noteikusi 40 gavēņa dienu. Kristus gavēja tuksnesī 40 dienu; Noass pavadīja šķirstā uz ūdeņiem 40 dienu; 40 gadu izraēlieši ceļoja uz (svēto zemi) izredzēto, apsolīto zemi; 40 dienu Mozus pavadīja Sinaja kalnā. Izmantosim šīs 40 gavēņa dienas, lai sevi garīgi sakoptu.
Kas mums jādara šajā laikā? Jāuzņemas upuris par pašu un citu garīgo labklājību. Kristus sevi upurēja par pasaules pestīšanu. Mēs vienojamies šajā upurī, gavējot, atsakoties no gaļas ēdieniem ar 14. dzīves gadu. Gavēni pavadām bez izpriecām, lai varētu priecāties kopā ar Jēzu Lieldienās.
Raugieties, lai apņemšanās nepaliek citiem par nastu. Tai jābūt konkrētai, un to nevajag būt vairāk par divām. Nevar apņemties: “Es būšu labāks.” Jāsaka: “Es būšu labāks uz manu laulāto draugu, uz bērniem, uz tādu un tādu cilvēku.”
Gavēšana jāsaprot kā atgriešanās laiks. Cilvēka dzīve ir kā svētceļojums vai, kā saka apustulis Pāvils, skrējiens pretī mērķim. Ir svarīgi būt labā formā un sagatavotam šim ceļam. Gavēnis ir tikai viena no formām, kā atgriezties pie labā, un ir nesaraujami saistīts ar lūgšanu un žēlsirdību. Svētais Jānis Hrizologs saka: “To, ko lūgšanā lūdz ar neatlaidību, to gavējot sasniedz ar sevis uzupurēšanos.” Gavēnis, lūgšana un žēlsirdība ir trīs līdzekļi, kas veido un atdzīvina garīgo dzīvi. Gavēnis ir lūgšanas dvēsele, un žēlsirdība ir gavēņa dzīvība. Lai tas, kurš gavē, pamana izsalkušo, lai viņš ir žēlsirdīgs un visus savus centienus dara ticības pilnā paļāvībā.
Ar gribasspēku vien kristietībā ir par maz. Kāds svētais teicis, ka meža brieži ir neveikli divos gadalaikos: kad tie uzbarojušies un kad ir pārāk kārni. Nebūsim ne pārāk brangi, ne pārāk vāji, lai varētu priecīgi auļot Kunga mežos.
No mums, Latvijas kristiešiem, Kristus prasa, lai paturam sāta spēku un garšu, gaismas spožumu un neļaujam sevi samaitāt grēka dubļos.
Gavēnī meklēsim Dieva piedošanu, iemīlēsim Kristus gaismu, atradīsim sirdsmieru, dzīvosim patiesībā ar Dievu un sevi pašu. Svētīgu gavēņa laiku!
