Nevis Dievam paģērēt brīnumu, bet strādāt un lūgties.
Nevis Dievam paģērēt brīnumu, bet strādāt un lūgties
Patlaban kristīgajā pasaulē rit Lielais gavēnis jeb, kā protestanti saka, – Ciešanu laiks. Ko cilvēkam pienāktos darīt līdz Lieldienām? Gavēnī jāatjauno garīgā dzīve. Tas ir disciplinējošs atskaites laiks, kad pārdomājam savu dzīvi. Ar lūgšanām un labdarību esam līdzdalīgi Kristum, kurš upurēja savu dzīvi, lai atpirktu pasauli no grēka, cilvēkiem atvērtu debesu valstību un dotu mīlestību.
Līdzībās domājot, kristieši ir kā sportisti, kas, gatavojoties sacensībām, olimpiādei, fiziski un psiholoģiski norūdās, turklāt iegūst garīgu motivāciju. Tā arī gatavojoties Lieldienām, garīgi jāpilnveidojas, tikai tad svētki būs pa īstam. Gavēnī ir zīmīga atteikšanās no kaut kādas baudas, iedziļināšanās sevī.
Ierobežo sevi otra labā
Man reiz draudzē bija kāds vīrs, kurš lielījās, ka gavēnī nelietošot iecienītos piparus. Tajā pašā laikā viņam bija problēmas ar alkoholu, smēķēšanu, no kā ģimene, protams, cieta. Vajadzētu saprast, ka gavēšanas idejai vajadzētu būt saistītai ar labvēlību pret citiem. No tā, vai tu ēd vai neēd piparus, pārējiem taču nav ne silts, ne auksts. Turpretī atteikšanās no alkohola jau ir nopietna lieta. Turklāt, ja to dara cilvēks, kuram nav atkarības problēmu, tas ir līdzjūtīgi pret citiem, kuri ar to cīnās.
Saistībā ar smēķēšanas netikumu manā pieredzē ir cits piemērs. Jaunībā garīgajā seminārā Insbrukā bija profesors, kurš vienmēr gavēņa laikā atteicās no smēķēšanas. Taču līdz ar to viņš kļuva īgns, neiecietīgs. Ja vajadzēja kārtot eksāmenu, tas draudēja ar nepelnīti sliktu atzīmi. Mēs, semināristi, reiz pirms gavēņa aizgājām pie profesora un lūdzām viņu neatmest smēķēšanu.
Gavēņa laika apņēmībai nevajadzētu būt pārāk vispārīgai. Ko izsaka ideja “es kļūšu labāks”? Svarīgi tomēr konkretizēt, kas tā būs par jomu vai kādas cilvēciskās attiecības, kur es domāju kļūt labāks. Pretējā gadījumā var sanākt tā, ka viss paliek pa vecam.
Klusais mīlas apliecinājums
Psihologi teic, ka tad, kad mēs saprotam, apzināmies savu problēmu, tā jau ir puse risinājuma. Un gavēnis ir tieši tam, lai mēs apzinātos problēmas, kas mums jārisina ne tikai tajās četrdesmit dienās, bet visā nākotnē. Cilvēkam jāuzlabo, jāmaina dzīves stils.
Tas nav viegli. Man ir gadījies, ka atnāk pāris un saka: “Mēs rīt gribam laulāties!” Taču to nevar darīt bez sagatavošanās, bez sava dzīves stila mainīšanas, bez apzināšanās, ka visa dzīve tiks veltīta otram cilvēkam. Citādi iznāk, ka vienkārši paģēram, lai Dievs dara ar mums brīnumus. Tā vietā ir jālūdzas un jāstrādā.
Reiz kāda sieva man sūdzējās, ka vīrs nekad viņai nesaka: “Es tevi mīlu.” Sarunājām, ka tiksimies visi trīs, un es jautāju vīram: “Vai tiešām tā ir taisnība?” Vīrs man atbildēja: “Es taču pirms desmit gadiem pie altāra sievai pateicu, ka viņu mīlu. Vai tad ar to nepietiek?!” Sava taisnība ir arī vīram, bet tomēr mīlestība atkārtojas katru dienu, un ir labi, ja ģimenē cilvēki to viens otram izsaka vārdos.
Šogad 14. februāris – Svētā Valentīna diena – iekrīt Lielā gavēņa laikā. Tādēļ “sirsniņu ballītes”, kas šajā sakarā tiek rīkotas arī Latvijā, nav īsti pieņemamas. Taču katedrālē būs īpašs dievkalpojums, kad mēs atzīmēsim Svētā Valentīna svētkus un mūsu pāriem būs iespēja atjaunot laulības solījumus. Kāzu kleitas un uzvalki vēlreiz nav jāvelk, bet ir paredzēts atkārtot laulības solījumu un vēlreiz svētīt savus gredzenus.
***
Lieldienas
Saskaņā ar katoļu un protestantu tradīciju Lieldienas tiek svinētas pirmajā pilnmēness svētdienā pēc pavasara saulgriežiem. Šogad pilnmēness iestājas tieši pavasara saulgriežos – piektdien, 21. martā. Tādēļ Lieldienas iznāk agri – 23. martā. Četrdesmit dienu pirms Lieldienām atzīmē Pelnu dienu, ar kuru sākas gavēnis.
Labdarības koncerts
Lielā gavēņa jeb Ciešanu laika noskaņās 2. martā plkst.15 Jelgavas pilsētas kultūras namā notiks ekumeniskais labdarības koncerts, kurā piedalīsies visu tradicionālo konfesiju draudžu kori. Pasākumā tiks vākti ziedojumi piecu bērnu ģimenes atbalstam, kas zaudējusi vecākus.
Valentīns – mīlestības aizbildnis
Svētais Valentīns bija priesteris Romā imperatora Klaudija II valdīšanas laikā, kad tika vajāti kristieši. Viņš slepus laulāja kristiešu pārus, un tas skaitījās noziegums. Kad varas kalpi Valentīnu pieķēra šajā likuma pārkāpumā, viņu arestēja un nosūtīja pie Romas prefekta. Priesteris atteicās noliegt savu ticību, un viņu par to sodīja ar nāvi. Tas noticis ap 270. gada 14. februāri.
496. gadā pāvests Gelasijs iezīmēja 14. februāri kā piemiņas dienu Sv.Valentīna moceklībai. Pirmo reizi viņš attēlots Nirnbergas hronikā, kas iespiesta 1493. gadā.
