Ar pasaules līmeņa metodēm turpmāk augu un dzīvnieku gēnus pētīs biotehnoloģiju laboratorijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūtā Strazdu ielā.
Ar pasaules līmeņa metodēm turpmāk augu un dzīvnieku gēnus pētīs biotehnoloģiju laboratorijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūtā Strazdu ielā.
Kā stāsta Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore LLU Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa, ideja, ka arī pie mums jāattīsta biotehnoloģijas, radās jau 1995. gadā, kad LLU zinātnieki vairākkārt viesojās Somijā. Pēc daudzu gadu pūliņiem izdevies rast finansējumu, un pērnā gada nogalē par vairāk nekā 100 tūkstošiem latu (ASV un nacionālais finansējums) tapa laboratorija, kurā varēs veikt padziļinātus pētījumus molekulārā jeb gēnu līmenī.
Ko tas nozīmē? I.Alsiņa šīs iespējas skaidro ar piemēru lopkopībā – cūkkopji zina, ka pastāv tā saucamais stresa gēns. “Molekulārie pētījumi ļauj izdalīt nukleīnskābes (DNS), tās sašķelt un fragmentus pavairot speciālā gēlā. Zinot, kāds ir stresa gēns, to var atrast kā atšķirīgu starp citām nukleīnskābēm, tādējādi jau sivēniem nosakot, kuram būs stresa gēns,” profesore stāsta, ka tad jau savlaicīgi varēs izvēlēties vērtīgāku vaislas materiālu.
Līdzīgi arī augiem, pētot šūnu līmenī, var noteikt to labās un sliktās īpašības. Lai izzinātu garšas un citas īpatnības, nav jāgaida, kamēr ābele sāk ražot.
Interesi par laboratoriju izrādījuši gan lopkopības, gan veterinārmedicīnas speciālisti. Zirgkopji cer ar biotehnoloģijām noteikt šo dzīvnieku asinsgrupu ģenētiskās sakarības, lai novērtētu, kādas pazīmes zirgam piemīt. Piemēram, vai tas der sportam un vai vērts viņu trenēt kā rikšotāju. Būs iespējams sakārtot zirgu ģenētisko dokumentāciju. Veterinārmediķi domā šūnu līmenī noteikt dzīvnieku iekššūnu parazītus, atrast baktērijas.
Līdz šim LLU vairāk pētītas augu morfoloģiskās īpašības. Ar bioķīmijas metodēm varēja noteikt, piemēram, ēteriskās eļļas garšaugos. Taču ar molekulāro pētniecību būs iespējams uzzināt, cik noderīgs raudenē vai timiānā ir ēterisko eļļu gēns. Savukārt pēc tam vieglāk atlasīt vērtīgākos augus.
Lauksaimniecības fakultātes studenti jaunajā laboratorijā pirmoreiz strādāja pirmdien. Arī šīs fakultātes doktorantūras students Andris Bāliņš neslēpj, ka būs interesanti noteikt augos gēnus un pētīt to informācijas nesējas ribonukleīnskābes (RNS). Pēc tām var uzzināt, kā un cik ļoti augā izpaužas konkrētas īpašības. A.Bāliņš pēta meloņu ģenētiskos resursus, nosakot pagājušajā gadsimtā Latvijā audzētās šķirnes.
